Vērsis
21. aprīlis - 21. maijs
Pacietīgs, prasīgs, noteikts, materiālists un baudkārs
Tieši pavasara vidū zvaigžņāju stāvokli jau gadu tūkstošus atpakaļ iedēvēja par VĒRSI: Tāpat kā priekšgājējiem AUNIEM, arī VĒRŠIEM ir primitīva daba, kuri turas pie vietas, un kā viņu senči, kopj zemi, pamedī, pazvejo. Bet VĒRSIS jau ir soli tālāk kulturālā un saimnieciskā situācijā , jo viņš, kā saka, vairs nedzīvo no rokas mutē, bet VĒRSIM jau ir savs ganāmpulks, resp. viņš jau ir materiāli nodrošināts. Un jau pirmslaikos VĒRSIM vienmēr bijis vairāk kā citiem cilvēkiem. Vēlāk viņi kļuva pirmie lielgruntnieki, turīgā šķira, jo VĒRSIS prata gan mantu krāt, gan novērtēt, un bija pirmais, kurš cēla tā saucamo „zelta teļu”. Vēsture māca, ka seno cilvēku pirmā bagātība bija ganāmpulka daudzums. No tā arī modernos laikos nāk naudas jēdziens, - latīņu vārds „pecunia” nozīmē lopi, tātad bagātība. ĀZIM svarīgākais ir sasniegums, VĒRSIM – īpašums. VĒRSIS atzīst sasniegumu par tik, par cik viņš var pavairot savu īpašumu. VĒRSIS bagātību uzskata par savu dzīves mērķi. Viņa ceļš ir lēns, un, jo bagātāks tas kļūst, jo top smagnējāks. Tā viņš dzīves novakarē tup uz savām mantu lādēm, vēlēdamies, lai neviens to netraucē. VĒRŠA tips ir smagnējs, lēnas dabas, flegmātisks, gandrīz vai letarģisks. Viņu grūti izkustināt uz jebkādu darbību, vai rīcību. Viņam ir liela pacietība, tikai viņu nedrīkst traucēt, vai atņemt daļu no viņa īpašumiem, un nekādā ziņā apdraudēt. VĒRSĪ mīt primitīvais dabas pirmcilvēks, un savā lielajā mierā, ko viņš sev atļaujas, viņa spēki vēl stiprinās, kādu ĀZIS nekad nepazīst. Ja VĒRSIS sāk trakot, viņš top bīstams savai videi.
Ja VĒRSI nekaitina un netraucē, viņš ir ļoti piemīlīgs. Viņš sadarbojas saimnieciskā, vai reti citā laukā, un kā saka, allaž atrod „zaļas ganības”. Ja VĒRSIS rīko viesības, tad tur būs tāda pilnība, ka netrūks par „putna piena”. Valts Disnejs ir dzimis VĒRŠA zīmē, viņš attēlo dzīves prieka un greznuma lielo dažādību, bet tikai materiālās dzīves. VĒRSIS cīnās, kad viņu pret paša gribu izrauj no viņa miera – viņa būtiskā elementa, jo viņš visnotaļ grib baudīt, nevis cīnīties.
Kā baudītājam VĒRSIM ir laba gaume, - ne tikai uz mēles, bet arī krāsā un formā. Spilgtas krāsas viņam netīk, bet gan pelēcīgās pasteļtonētās, - īpaši zaļās un brūnās, (atšķirībā no ĀŽA, kuram tīk vairāk zils) kuras arī viņam vislabāk piestāv. Mantība, it sevišķi šīsdienas bagātība ir nauda – visu vērtību mēraukla, ko vērsis vienmēr dievinājis. Bet ne tikai viņš. Šodien visa pasaule tiecas pārvērsties par tādiem VĒRSĒNIEM, ja ne nauda, tad miesiskās un seksuālās mantības. Cik ir tādu, kuriem garīgās vērtības ir viņu lielākā bagātība?
Tā kā VĒRSIM manta un nauda ļoti patīk, tad tās pēc viņš ir ar mieru upurēt savu kūtro mietpilsonību; kļūst alkatīgs, godkārīgs, skaudīgs un enerģisks, un atrod savu „klasisko” mieru tikai tad, kad mantība sasniegta, vismaz ceļš uz turību atrisināts. Tomēr viņa taktika, kā iegūt turību, ļoti atšķiras no ĀŽA taktikas, VĒRSIS nelec „gaisā”, nepārsteidz, bet mērķtiecīgi, soli pa solītim tuvojas savam mērķim, un iegūto, uzkrāto prot sargāt un glabāt labāk kā kurš katrs cits. Viņš ir tas, ko mēs saucam par „iedzimtu kapitālistu”. Manta, it sevišķi nauda viņa rokās top „dzīva”, tā strādā viņa labā.
VĒRSIS nav labs cilvēku pazinējs un par daudz uzsver savu „es”, tāpēc ļoti uzmanīgs un piesardzīgs līdzstrādnieku vai kompanjonu izvēlē. To pašu varētu teikt par draugu izvēli. Aiz nespējas bieži VĒRSIS kļūdās, kas viņu dzīvē padara tramīgu, un traucē viņa dzīves harmoniju. Tāpēc VĒRSIS bieži norūpējies, ko laika biedri domā par viņu, un vai tik neglūn uz viņa mantu. Dažkārt jau tā arī ir, bet ko uztraukšanās un nervozēšana var līdzēt?
Ja VĒRSIM trūkst īpašību pazīt cilvēkus, tad viņš savu dzīvi kompensē ar citu vērtību: proti, ar panākumiem saimnieciskā laukā, un kam ir panākumi un bagātība, tos tāpat visi ciena, ievēro un turas par vareniem vīriem, kā arī uzticas tiem. Kam panākumu dzīvē trūkst, to arī ne par ko netur, jo: „kam ir, tam tiks dots, bet kam nav, tam taps atņemts”. Cik arī žēl, bet to mēs visnotaļ dzīvē izmanām, un ļoti bieži, it sevišķi finansistu aprindās, tādiem tiek dots un palīdzēts, kuriem palīdzība nemaz nebūtu vajadzīga.
Kā visi indivīdi, kuriem izpaužas spilgta sava „es” uzsvēršana (līdzīgi AUNAM, LAUVAI, SKORPIONAM), VĒRSIS piesavinās tādas tiesības, kādas viņš citos nespēj ciest, tāpēc viņš bieži kļūst neiecietīgs, tramīgs, - sabiedrībā neciešams. Neskatoties uz to, VĒRSIS ir labdabīgs, gatavs palīdzēt savam tuvākam, kas nav modinājis viņā neuzticību, jeb tas tuvākais nav „nelaimes putns dzīvē”. VĒRSIS allaž izvairās no slimiem, jo viņam bailes no tiem. Tā pati rakstura īpašība novērojama pie ZIVS un VĒŽA indivīdiem, jo ne tikai, ka viņiem būtu bailes no slimības pielipšanas, bet viņiem vispārīgi nelāga sajūta slimo tuvumā.
Krāsu un formas sajūta vērsim ir attīstīta, tāpēc mākslinieku – mūziķu, gleznotāju, tēlnieku, dekoratoru starp viņiem nav mazums. Turpretī literātu starp viņiem ir retums. Ja VĒRSIS ir mūziķis, tad visādā ziņā dziedonis, ko veicina viņa spēcīgi būvētais krūšu kurvis, un labi attīstītās plaušas un viss ķermenis. Var droši apgalvot, ka operdziedoņi ir dzimuši VĒRŠA zīmē. Un viņi visi norūpējušies par savu balsi, jeb citām „kaitēm”, kā arī visi ir uzpūtīgi, tikai nezin, uz ko?
Vērša sievietes parasti ir ļoti skaistas un pievilcīgas. VĒRSIS pakārtots Venus planētai, kurā viss skaists, gluds, apaļš, vispārīgi sievišķīgs. Venēra no antīkās (grieķu) pasaules ir sievišķā skaistuma simbols. Tādēļ VĒRSENES ir būtiski sievišķīgas, un nevar iedomāties, ka kāda būtu vīrišķīga kā AUNENE. VĒRSENE ir pat par daudz skaista, labi veidotu figūru, mazu deguntiņu, gaišu sejas ādu, vaigu bedrītēm. Viņas kustības ir saskanīgas. Viņa ir īstas sievietes vārda vislabākā nozīmē (Anglijas karaliene Elizabete II).
Vērsenes netiecas pēc tā saucamās emancipācijas, pēc karjeras, izņemot pie māksliniecēm. Viņas ir precību kāras, labprāt paflirtē, bet apprecējušās, jūt pienākumu būt uzticīgai. Laulību viņas uzskata kā savu īpašumu, tāpat kā VĒRŠA vīrieši tikai uz mantu. No vīra viņas prasa absolūtu uzticību, un lai Dievs pasarg to vīru, kuru VĒRSENE pieķertu „neceļos”! VĒRSENES greizsirdība ir neaprēķināma, pret kuru katrs vīrs sadauzīs savu pakausi. VĒRŠA cilvēks iedomīgākais starp savas sugas pārstāvjiem. No viņa galvas nevar izsist domu, ko tas būtu ieņēmis, un tāpēc vislabāk ar vērsi nestrīdēties, jo tāpat viņu grūti pārliecināt.
Vērsim patīk lepns nams: - nauda, manta, labs ēdiens, padzēriens, ērtības, omulība, netraucēts miegs, būt pārākam par kaimiņu turībā, greznībā, elegancē, spožumā – mēbelēs, paklājos, porcelānā, - grezns nams, kurā viņš varētu spēlēt kungu, vārda īstā nozīmē.
VĒRSIM riebjas „nelaimes putni”, slimie, gaudulīgie, gļēvie, nenosvērtie, šaudīgie, viss, kas viņam uzspiests un kas viņam izrāda pretdarbību. VĒRŠA ideāls ir apmierinātība ar sevi pašu, iecerētā sasniegšana, sevis pārvarēšana: (Brāms, Balzaks, Šekspīrs sasniedza kalngalus). Lielu tiesu VĒRSIS neko nepanācis garīgā plāksnē iegrimst materiālismā. Viņa dzīves mēraukla: tas ir skaists, vai tas ir riebīgs, nevis tas ir tiesīgs, vai beztiesīgs. Viņa devīze: man viss atļauts, bet ja kur metas, viņš kļūst piedauzīgs, - vismaz neētisks. VĒRSIS nekad nav meklētājs – atradējs, nedz arī revolucionārs. Izņēmums ir – Kārlis Markss, bet tas arī tikai teorētiķis. VĒRSIS nevar būt izgudrotājs, jo viņš pieņem tikai to, kas jau pārbaudīts. Kādēļ jāmeklē kas jauns, ja jau ir laba diezgan, ko var izmantot un baudīt šīs zemes labumus. Tā kā VĒRSI iespaido Venus, tad viņam tiktāl sievišķīgo īpašību, kā modēs, skaistuma un krāšņuma priekšmetu krāšanā, savas mājas izdaiļošanā un izbagātināšanā, citādi viņš ir vīrišķīgs.
Venēra, pēc Latīņu mitoloģijas – Jupitera un Diānas meita un vulkāna sieva; sākumā pavasaris un vīnogu, vēlāk daiļuma un mīlestības dieviete, identiska ar Afrodīti, pēc grieķu mitoloģijas dzimušu no jūras putām. Astroloģijā Venēra valda nevien pār vērša zīmi horoskopa 2. mājā, bet arī pār svaru zīmi 7. mājā.
