Šonakt redzēju zīmīgu sapni par beznaudas sistēmu!
Cilvēki vienkārši sāka darīt, lielus laukus, pļavas, kas ir tukši sāka apstrādāt, stādīt, kaplēt, ravēt.Sistēma vienkārša!
Ir pāris cilvēki, kas ziedo savas uzņēmīgās prasmes, lai pierakstītu visu , kas ir jāveic, un pierakstītu kandidātus, kas ko grib veikt.
Es pieteicos atelpas brīžos vadīt meditācijas, spētēt mūziku, ravēt un iekopt dārzu, turpat aiz manis stāvēja rinda puišu, kas bija gatavi stādīt, celt mājas un rakt zemi, visiem cilvēkiem iekšā bija labprātība un pazemība pret savu zemi.
Zemes īpašnieki ziedoja savu zemi dāvājot to jaunas pasaules mērķim.
To visu mēs darījām max 2 reizes nedēļā bet ar pilnu atdevi, pārējā laikā uzturoties sistēmā( naudas un darba).
Pēc laika es redzēju uzvaru.
Pieglaudos vīrietim, kas bija tikko pēc smaga darba nācis, bet acīs bija brīvība, dzirksts, prieks.
Devāmies uz lauku, kuru laistija sievietes un dziedāja dziesmas, es pacēlu zemeni no izaudzētā dārza un apēdu to- svētlaimes garša:)
Es pagriezos un ieraudzīgu koši zaļus salātus, dilles un tt un tt, un tūlīt meklēju nezāles, lai tās izplēstu, jo tik ļoti mīlēju visu ko redzēju tur apkārt!
Uz lauku atbrauca vīrs no politikas un puiši priekā sauca...heiii, ko tu te dari? un politiķis atbildēja- man ir taxista prasmes!
Šis nepiederēja nevienam, un tomēr visi kopā mēs uzcēlām jaunu pasauli!
Mēs uzcēlām jaunu pasauli!
Autors : Linda Vītoliņa
Došana un ņemšana, līdzvars, tālāk došana un svētlaime, bet katra paša līdzvars nosaka stāvokli kādā katrs atrodas ceļā uz pilnību, kas ir tie faktori, kas visu ietekmē, vai ir tikai iekšēji vai arī ārēji, kas neatbilst mūsu gribai..atbildība..cik tālu tā sniedzas..
Un vel viena lieta, līdzko labdarība ir ielikta sistēmā, tā rada izkropļojumu, jo nenāk no sirds, saprotu, ka par manu rakstīto var būt sašutums, bet ieskatoties dziļāk, šādā labdarībā cilvēks meklē pašnovērtējumu - ka es esmu labs..tālāk, organizācijai ir vadītājs, kurš apriori saņem atzinību - iedomātu vai īstu, arī tas apgrūtina cilvēka enerģiju, tālāk, nav kontakta ar pašu dāvanas saņēmēju, kas rada nedabīgu situāciju, enerģijas apmaiņa nenotiek dabīgā veidā, tālāk veidojas nedabīga hierarhija, kur kāds labdarībā ir vadītājs, kāds padotais, atkal sistēma, iespējams šis viss ir pārejas posms, pati esmu bijusi saistīta visos labdarības posmos un zinu un jūtu par ko runāju, paldies, ka runā,
Domāju, ka cilvēki nedod otram, jo tad baidās, ka mazāk paliks pašam un, ka nenovērtēs. Saprotu, ka ir tieši otrādi. Varbūt svarīgi, kā dodam, ar kādām emocijām, ja ar domu, ka dodu, lai nākotnē saņemtu atpakaļ, tas arī nestrādā, varbūt došanā ir svarīga mūsu ticība, ka tas ir dabīgs process, jaunas pasaules veidošana, saslēdzoties vienotā laukā - dodot, ar domu veidojot jaunu platformu labdarībai - Jaunai, brīnišķīgai, brīnumu pilnai pasaulei un katru reizi par to iedomāties, lai veidotu jaunu realitāti, kādu mēs redzam jauno pasauli - skaistuma pilnu, kur visiem ir tas kas ir vajadzīgs - mīlestība, labklājība, skaista, tīra daba, saskaņa ar visu ekosistēmu un visumu, negribas likt punktu
Varbūt no šodienas sāc pa mazai lietiņai izdarīt labu otram? Kēpēc mums vajag labdarības organizācijas???Kāpēc vajag labdarības organizācijas, kas zem šī nosaukuma pelna papīrīšus?
Man pašai ir labdarības organizācija( bezpeļņas)un sesto gadu tur strādājot jūtos, ka šī labdarība iet vienā virzienā!
Kāpēc? Tāpēc ka nav mijiedarbības! Manā organizācijā ir 300 adītājas,kuras es neredzu, un mērķu grupa mazie bērniņi un viņu vecāki,kurus arī es neredzu.
Un tad es domāju...kāpēc sākumā došana ceļ un pēc tam iztukšo....
Bet labdarības organizācijas nevajadzētu,ja mēs katrs iedotu mazu ziedojumu no sava laika saviem mīļajiem, līdzcilvēkiem,kaimiņiem...un tt.. tā būtu perfekta mijiedarbība!
Jūs redziet un es redzu, ka sistēma kāda tā ir šobrīd nespēj vairs elpot- viņa pastāv, eksistē un cieš!
Cilvēka sūtība ir priecāties, izbaudīt visu ko mums ir devusi māte daba, bet ko cilvēce šobrīd dara? Posta..ārda. Cilvēce ir kļuvusi par vergu Ego radītai naudai!
Es šodien vēroju...ārā spīd saule, taču cilvēku prāti ir tumši!
Kad cilvēcei apniks sev darīt pāri?
Cik daudz enerģijas un laika mums vajadzētu lai mēs pateiktu labu vārdu šodien otram? Vai pateiktu, ka novērtējam, vai pateiktu, ka mīlam,vai palīdzētu kādam piecelties...?
Kad galu galā mēs samīļosim paši sevi???
Tīk forši lasīt... Pēc klusuma retrīta Luksemburgā mūsu vadītājs, kuram starp citu arī ir nepieklājīgi maz gadu( bet nu virs divdesmit, protams, ir
) arī runāja par šādas kopienas radīšanu, tā, ka esmu sajūsmā, ka tas notiek visur... soli pa solim, jo cilvēki ir noguruši no sistēmas un meklē alternatīvas visur pasaulē. Bet Eiropā zeme ir ļoti dārga un piesārņota. Latvijā tajā ziņā ir daudz labākas iespējas. Lai top!
Ja tā padomā, nav jau nekas neiespējams, pat tā ir daļēji jau dzīvots. Ikgadējās sakopšanas, koku stādīšanas un kādas tik vēl TALKAS ir kā lieliksks atgādinājums tam, cik daudz var izdarīt, sanākot kopā bariņam, "darbu" citādākā gaisotnē, turklāt gūstot gandarījumu jau tajā pašā dienā (nogurums pat nešķiet diži liels)
oij, nezinu, kā man divi komenti uzspiedās.
Vēl ko gribēju piebilst - tiem lauki var būt lieli, bet, noteikti, jābūt arī kokiem - gan kā mēslojums no lapām, gan ūdens/mitrums tad zemē turas, gan zeme tā neizkalst vasaras saulē, gan ir gana ēnas vietu atpūtai/meditācijai utt.
oij, nezinu, kā man divi komenti uzspiedās.
Vēl ko gribēju piebilst - tiem lauki var būt lieli, bet, noteikti, jābūt arī kokiem - gan kā mēslojums no lapām, gan ūdens/mitrums tad zemē turas, gan zeme tā neizkalst vasaras saulē, gan ir gana ēnas vietu atpūtai/meditācijai utt.
Ja tā padomā, nav jau nekas neiespējams, pat tā ir daļēji jau dzīvots. Ikgadējās sakopšanas, koku stādīšanas un kādas tik vēl TALKAS ir kā lieliksks atgādinājums tam, cik daudz var izdarīt, sanākot kopā bariņam, "darbu" citādākā gaisotnē, turklāt gūstot gandarījumu jau tajā pašā dienā (nogurums pat nešķiet diži liels)
Ajj es nevaru parak sirsnigs gan raksts gan komentāri
bet par sho naudas sistēmu.. te vēl video ...
Un :
Ir ideja!!!
Atceros kā bērnībā aizbraucu viena uz kartupeļu talku pie svešiem cilvēkiem, lai nopelnītu savai ģimenei kartupeļus ziemai. Man bija 9.gadi.
Par pastrādāto es saņēmu 3 lielos maisus un gandarījums man bija neizmērojams!
Tad es tagad domāju, kā būtu ja mūsu bērniem būtu vieta, lauks, kurā sējot un stādot, ravējot, viņi saņemtu savu gandarījumu par darbu tāpat? Kā būtu, ja kāds labsirdīgs cilvēks mums atvēlētu zemi, kurā ar bērniem sastādīt un rudenī novākt?
Man ir 800 m2 dārzs, ugunskura vieta, lapene, nelielas siltumnīcas karkass, Salaspilī. Nav tālu, nesanāk kārtīgi apstrādāt, kādreiz ar mazo traktoriņu uzarām, tagad pļaviņa, lejā dīķītis laistīšanai, peldēšanai būtu jāparok dziļāk Varam sākt