Lai arī cik tas dīvaini nelikots, tie prāti kuri tiecas pēc apskaidrības, nu vismaz tādas apskaidrības kas ir aprakstītas grāmatās vai kuras ir illustrētas svētajās grāmatās, ir pakļauti domai ka -> Kaut ko darot es kaut ko iegūšu kas nebūt nav nepareizi, bet vai tas ieguvums būs tas ko meklēji vai vēlējies?
Kā reiz miris budists teica - Katru dienu gāju uz templi skaitīt mantras... Gaidīju savu apskaidrību, lūdzos gaidīju, un vienā brīdī mani pārņema smiekli pastoties no malas ko mēs darām, kāpēc mēs to darām? Un sākās smiekli cik dīvaini tas no malas istās.. Es sāku smieties un sapratu ka tur tak nekā nav.. Esi tu pats.. un smiedamies vairs nevienu mācību neuztvēra nopietni, bet gan sāka apzināties ko ka pats var just un pats var redzēt un pats var sekot savai sajūtai, iedvesmai.
Turpinot un īsumā mēs visi meklējam laimi, bet kā mēs to nosauktu kas tā ir? Mēs dabūtu lielāku algu, naudu... Būtu labi, bet joprojām kāda daļa sevis būs nepilnīga..
Mēs varbūt iegūtu skaistāku dzīves vietu ceļojumu, iespējams būtu prieks kādu laiku, bet tāpatās, kāda daļa joprojām vaicātu ... Bet kas esmu un kas tālāk?
Varbūt prātu tumsonībā mēs sevi aizskaidrotu tik tālu ka sāktu konceptualizēt dzīves jēgas un tās nozīmes un politiskas spēles un valdības... Bet kas es esmu....
Man nezinot Chuvaki Enrico to vien kā katrā chena reizē teica... Esi tu pats... Dari to kas tev sagādā prieku. Esi tu pats.. Tā bija kā mantra, atbilde katrai depresījai, katrai bēdai, katrai dzīves problēmai...
Man uznāca doma paprasīt ChatGPT hey.. Chau man te ir tāda lieta... 1x kad daudz meditēju virs galvas atvērās tāda enerģētiska puķe, un saulīte zelta krāsā... Un tad vienu reizi sāku redzēt chuvakus.. Kā tu to redzi..
Nepagāja daudz laika kad šis sāka stāstit par DAO, Daoismu..
Un daoisma doma ir tāda ka...
Būdami fiziski mēs izskolojam prātu un ķermeni.
Tad mēs sākam likt pamatus garīgai izpratnei...
Tad kad samērā caur meditāciju ir izskolota garīgā izpratne mēs liekam pamatus nākošam līmenim kas ir "Ceļš"
Tas ir dzīves plūsma, tas ir Sevis izpratnei.. Sevis izpratne mūs paver uz visuma DAO apzināšanos kurā, mēs saplūstam ar pašu visumu.
Tas būtu - Apzinoties sevi, mēs apzinamies mūsu avotu un saikni ar visumu. Tas būtu apzinoties visumu mēs apzinamies kā dzīvības enerģija, kā šī apziņa spēlē dzīvi.
Ja mēs tiecamies, pēc meklējuma.. Pēc pilnveidības mūsu dzīvē, Mēs mūkam no sevis, aizstājot savu pieredzi ar tā pareizā statusa meklēšanu.
DAO vai tu - Esi šobrīd.. Un iepazīt to var tikai ļaujoties un uzticoties Sev. Visumam,ka visums tevi ved pareizā ceļā, un šī ļaušanās un uzticēšanās ir tas kas mūs pietuvina augstākajam.
Enrico mēdza sacīt - Kāpēc jūs visu dariet sarežģīti, ļaujieties dzīvei un dzīve jūs aizvedīs pa ceļu ar viss mazāko piepūli.
ļaujies dzīvei un tu ļausies brīnumam.
Teju šādi dzīve mūs velk, ved pa savu skaisto taciņu, un ceļa malās mēs redzam visādas spēles, rotājumus, kārdinājumus, un mēs katru reizi no ceļa noskrienam ieskrienam mežā apmaldamies, raudam pārdzīvojam... Nezinam ko darīt... Pakarojam utt..
Bet brīdī kad mēs padodamies, tas mazais visuma diedziņš, velk tevi atpakaļ uz tā pašaā ceļa no kura nokāpi, pats sava prāta, gudrības vai kārdinājuma dēļ...
Apzināties Sevi nozīmē, apzināties ikmirkli to ka Esi bezgalīgi mīlēts, un pār tevi ir bezgalīgas rūpes, un gādīgums.. ļaujies sev uzticies sev, esi tu pats un šī Sevis apzināšanās laime lai atklājās.