Sākšu ar to ka atvainojos pēdējā laikā neesmu publicējis čannelinga video. Tas nekas lēnām uzņemsim apgriezienus. Aizvakar veidoju Čanelingu ar sievieti vairāk privātāis Čanelings caur skype. Sieviete Linda ir diezgan smieklīga, aktīva un jautra varētu teikt meitene. Tagad kad Čanelings tiek izveidots mani pavadoņi nespēj izlemt kurš runās. Sākumā sāka runāt pirmais kas vairāk ir tāds prātīgs, taktisks un nedaudz pacietīgs. Tad kad Linda sāka uzjautrināties, ieradās populārais Enrico, kas teica beidz! Es gribu runāt!!! Un pārtvēra Čanelingu pilnībā, bet tad kad viņš ieradās es to vien darīju kā smējos, un viņš bāc, bet te neviena nav, te ir tikai dators. Un tad atpakaļ slēdzās un man bija jāizlemj kurš varēs runāt. Beigās palikām pie mierīgā taktiskā kas lēnām apstāstīja vairāk vai mazāk prāta apskaidrības terapija.
Šonakt kad vēlējos redzēt lidojošo šķīvīti, es pamodos sapnī savā bērnības rajonā ķengaragā un skatos virs 5.stāvenēm smuks balts lidojošais šķīvītis, stāv kustās, stāv, fiksi braucu tuvāk un tam zila aura spīd vai drīzāk gaiši zila. Es sāku filmēt un esmu sajūsmā. Un viņš tik dīvaini kustās ka liek aizdomāties, bet ir ļoti liela sajūsma. Beigās tajā pašā dienā man bija jāiet pie draugiem uz pasākumu un mani nelaida iekšā jo es kaut kādas jokainības runāju. Un ļoti uzstājīgi mani novērsa par nodalītu jo esmu redzējis kaut kādus citplanētiešus. Tas varbūt nebūtu tas trakākais, jo man jau likās jocīgi tas viss kas tieši tagad notiek. Pamostos un baac. tas bija sapnis :D un sāku smieties, jo uzreiz bija pievienota vērtība ka tas bija tas prātīgais un mierīgais kas to sapni izveidoja. Vairāk vai mazāk mani izklaidēja, bet tā kā pasmējās par mani.
Uzreiz pēc tam vēl viens sapnis. Kas saucās dimensiju portāli. Braucu ar radiniekiem uz Jūrmalu. Un nedaudz aiz Jūrmalas Ķemeros, ir priežu mežs. Domāju aizvedīšu radiniekus uz mājām aiziešu uz to mežu ceļa malā. Kad pieeju pie meža redzu trepes kuras iet zemē iekšā, skatos zemē caur tā kā kanalizācijas caurumu apakšā ir tā kā gaisma un var redzēt zemi. Tā kā nokāpt vienu stāvu zemāk. Es tā hmm... Nu labi nokāpsim. Tik līdz izeju cauri zemes slānim, redzu atkal to pašu mežu tikai visiem ir divriteņi un tāds gaišās viss. Nokāpju lejā un brīnos staigāju riņķī un apbrīnoju viss ir nedaudz patīkamāks. Tad eeee... Jānofilmē! Sāku filmēt un stāstu tā lūk, šeit ir mūsu starpdimensiju portāls. Redziet... Te ir trepes kas iet augšā kokā, bet viss ko mēs redzam ir tikai trepju gals neko vairāk. Bet Ko līdz mēs sākam iet par šīm trepēm sāk notikt brīnumi. Tagad filmēju un kāpju augšā, skatos uz leju sieviete atbrauc ar divriteni. Un saka, kāp augšā uzmanīgi ir jāievēro daudz lietas. Kā viņa to saka es pamanu ka nevis kāpju augšā taisni, bet trepes jau ir slīpas. Tad trepēm iztrūkst pakāpieni un es palieku jau galīgi jocīgs. Hmm... Bet es taču redzēju viņas taisnas gar koku. Telpa sāk locīties. Tad kad pakāpos vel augstāk sieviete saka ka man vel koku mizā jāieķeras un jāturas, un tad es tikšu tur kur biju. Tad kad es ieķēros parādījās kaut kādas jokainas realitātes, un pamodos gultā. Un ar domu uzreiz tie divi pavadoņi kas bija līdzās tajā čanelingā man šo sarūpēja.
Redz kur mani ilgi gaidītie NLO kas kā lellīte debesīs lidinās un lai viss būtu jautrāks beigās mans pasākums izgāžas. :D Un bieži uzdotais jautājums par portāliem kur es galvu lauzu nez kā tas varētu būt, arī pasniegts tādā veidā. Tad es pievērsos viņiem a šie smejas. Loģiskais mierīgais domātājs bija rūpīgi ideju izplānojis, bet Smieklīgais Enrico bija visu sagriezis kājām gaisā, tā lai būtu nedaudz jautrāk. Katrā ziņā viņiem nav garlaicīgi. Tas ko daudziem būtu jāzina ir ka suņi kas ir priecīgi un sajūsmas pilni kā delfīni nāk no 6 dimensijas. Līdz ar to viņi ir sajūsmas pilni un mīloši vienmēr. Tādā ziņa viss kas ir augstās par mums ir ar izteiktām un jautrākām domām. Izteikti sajūsmināti, mīlestības pilnāki un jautrības nekad netrūkst. Ir protams arī nopietnie prātotāji bet tie šādā veidā redz laimi, prieku un mīlestību caur pašu procesu kā vērošanu un analizēšanu.
Gadījums vienai meitenei, viņai pavadoņi ir un viņa pati ar viņiem ir kā teicams trīsstūris. Augšā ir var teikt eņģelis jaunietis, kas ir ļoti mīloša enerģija un gaisma. Viņš sūta meitenei gaismu un mīlestību. Meitene no šīs enerģijas neko negrib darīt viss ir eiforisks un vienaldzīgs. Savukārt otrs pavadonis ir mērķtiecīgāks viņš grib lai meitene sāk pildīt savu uzdevumu. Bet šis pavadonis ļoti ātri sadusmojas, un kad viņš sadusmojas viņš savelk seju un nevar pat no dusmām parunāt. Sanāk ir jāpilda uzdevums, meitene ir eiforijā viss ir vienalga. Otrs pavadonis grib dzīt viņu uz priekšu bet tā kā viņai viss ir vienalga viņa neko nedara, un otrs pavadonis ir uzvilcies un sēž un neko nevar pateikt. Jo nespēj pieņemt to ka viņa ir tāda un viņiem ir tik svarīgs uzdevums kā viņa var būt tik vienaldzīga. Un šī meitene pat atsakās ar šo pavadoni sazināties jo viņš visu laiku grib lai viņa virzās uz priekšu bet viņai jau tāpat ir labi. Sanāk ļoti jautra kompānija ir jāsakārto māja. Bet nekas nenotiek. Debesīs sēž puisītis kas ir eiforijā un viņš redz runāšanu kā lieku. Lejā sēž meitene kas ir eiforijā no šīs enerģijas, un neko negrib darīt un jau ir izlēmusi ka nerunās ar otro pavadoni jo viņš visu laiku dzen viņu sakārtot istabu. A otrs pavadonis jau ir ar sirmiem matiem palicis jo nespēj saprast kā šo slinko vienaldzīgo būtni kas ir eiforijā var vispār kustināt lai sāk savu mērķi pildīt.
Par to es sasmējos un prasīju manējiem čuvakiem, atsūtiet aforismu kādu.
Aforisms ir šāds. Tu nēsi tas kurš redz dzīvi. Tu esi dzīve, kura redz sevi no tevis.
Izskaidrojums : Mēs neesam tas kurš vēro savu dzīvi. Mēs esam pati dzīve, un tas kā mēs sevi varām redzēt ir caur šo ķermeni. Ja ir jautājums kas ir dzīve, tad tas esam mēs augstākais dievišķā formā. Kas ir kā atsevišķa apziņa vērojot šo paša veidoto sapni caur tevi, kas esi arī viņš.
I like it
