preloader

Mēs visi esam no vienas ģimenes

  •  3506    
  •  2    
  •  7    
  • Published :

Mēs visi esam viena ģimene!

Kopš mēs nācām uz šīs zemes mēs ka nevainīgas mazas dvēseles, nācām no tīras vietas, prieka pilnas, gaismas pilnas mīlestības pilnas un mums cauri plūda ļoti liels visuma intelekts un zināšanas. Mēs bijām kā viens tā visi, mēs bijām kā viena vesela ģimene, lai arī mēs viens no otra šad tad šķīrāmies tomēr vienmēr bijām kontaktā un patiesā laimē satikt mūsu tuviniekus atkal un atkal.
                Dzimstot uz zemes bijā kā liels pārbaudījums no kura daudzi baidījās jo zināja ka varēs pazaudēt sevi un palikt slēgti šajā pasaulē un pārdzimt daudz vai pat bezgalīgi daudz reizes, lai spētu atgriezties atpakaļ, daudziem tas nebija pa spēkam no mums un izvēlējāmies palikt kā palīgi tiem drosmīgajiem kuri izvēlējās tomēr piedzimt un gūt ļoti unikālas pieredzes dažreiz jautras, bet dažreiz arī ļoti smagas, grūtākais ir atmiņas zudums kas ļoti retajam kaut nedaudz nāca līdzi pat kā neliela iedvesma lai palīdzētu sajust un nojaust ka tomēr mūsu īstā ģimene ir tur augšā.

                Lai arī šķirties no tuviniekiem ir grūti, un piedzimt vietā kur nav atmiņu un atcerēties par to vienu skaisto vietu no kurienes mēs nācām ir gandrīz neiespējami. Tas viss ir kā liels pārbaudījums, gluži kā ja mēs ienirtu dziļi zem ūdens vai mēs spētu atrast ceļu atpakaļ no vietas kurā nav ne kripatiņas gaismas? Ģimenes jūtas mūsos visos ir tik stipras ka vienam reti kurš ļāva doties šajā pasaulē, un daudziem no mums nāca līdzi mūsu gaismas ģimenes radinieki. Kāda ģimene mēs bijām? To pat nevarētu saukt par ģimeni, mēs esam kā ļoti tuvi draugi viens otram, kā labākie brāļi, kā labākās māsas, kā labākie draugi, mēs viens otru apķērām, ceļojām pāri pasaulēm un starp planētām, dejojām, priecājāmies, dziedājām, tajā pasaulē izjūtas ir daudz augstākā līmenī, un ja kās grib būvēt savu individuālo māju vai pasauli viņš to var darīt uzreiz vien ar domām, un iedvesmu. Mēs visi vērojām šo planētu un brīnījāmies par to, un ļoti vēlējāmies piedzimt lai palīdzētu šai zemei, un lai mēs kopīgi spētu gūt ļoti daudz un dažādas pieredzes, gluži kā doties jaunā ceļojumā. Uz šīs planētas daudz agrāk dzīvoja mūsu pašu radītāji un pameta to jo stājās tumsonības laiks, bet tumsonības laiks nu jau ir galā un mēs ar ļoti lielu sajūsmu vērojam pārvērtības, un mēs beidzot visi varēsim doties atpakaļ no kurienes nācām.

                Šī zeme ir ļoti liels pārbaudījums un lai palīdzētu ļoti daudz tuvinieki ir nākuši mums līdzi, taču ne vienmēr šie tuvinieki ir mūsu fiziskie vecāki, vai brāļi, bieži vien ļoti augstas būtnes piedzimst ļoti sliktos apstākļos starp vecākiem kas viņus sit un ienīst jo nespēj saprast šo bērnu, daudzi vecāki arī bija ļoti tīri un gaiši un lūdza savus tuviniekus piedzimt viņu ģimenē lai kopīgi spētu doties jaunās pieredzēs, gūt mīlestību prieku un laimi. Bieži vien pat ļoti bieži labākais draugs ir tavs tēvs no gaismas pasaules, brālis ar kuru tev ir ļoti labas attiecības ir bijis tava sieva vai vīrs no gaismas pasaules. Tuva draudzene vai attiecību draugs ir bijis tavs bērns vai tuvs radinieku bērns ar kuru nespēji gaismas pasaulē veidot attiecības pietiekami labi, un šajā fiziskajā pasaulē tu šo cilvēku iepazīsti pavisam no jaunas puses.

                Laiks protams fiziskajā pasaulē liekas ļoti īsts, bet gaismas pasaulē laika sajūtas nemaz nav! Jo ķermenis nenogurst, un nav tāda pāreja no dienas uz nakti jo nav arī zemes lodes kuras kustās, viss ir vienā lielā gaismā un mums pašiem ir dvēseles kā gaismas neiznīcinošs ķermenis kurā nav ne asinis ne arī kauli. Šis ķermenis esam mēs kas domājam, mēs kas saprot, mēs kas tagad lasa, mēs kas tagad saprot un sajūt sevi iekšēji. Kad mēs esam gaismas pasaulē mēs pieredzam piedzimšanu kā iedziļināšanos tajā kā domā, un to pieredzam kā fizisko pasauli, un kad domu pārtraucam mūsos ir ļoti liela sajūsma par pieredzēto lai arī tas notika acu mirklī tomēr mēs piedzīvojām fiziskajā pasaulē daudz gadus, kas rada arī nedaudz mokošas sajūtas bet tas tikai paliks fiziskā ķermenī.

                Viens draugs ļoti vēlējās būt slavens ģitārists, bet to viņš nepanāca vienā dzīves laikā uz zemes, viņš vēlējās gūt to no daudziem aspektiem, un viņu tuvinieki centās viņam palīdzēt, viņš pats piedzima ģimenē kurā bija miers un harmonija un šim puisim bija patīkama sajūta klausoties mūzikā un nejauši sāka spēlēt ģitāru un tas neapzināti viņam pašam radīja ļoti lielu prieku, lai gan viņš nemaz nezināja ka prieks ir radies jo viņš virzās pretim savam sapnim ko vēlējās gaismas pasaulē. Savukārt viņa tuvinieki no gaismas pasaules vēlējās piedzimt par mūzikas skolotājiem tur pat tuvumā, par viņu atbalstītājiem mūzikas industrijā, un pats galvenais bija viņa producents kas izrādās bija viņa paša tēvs. Kad šis puisis atgriezās gaismas pasaulē viņi ar savu ģimeni ļoti sajūsmoja par pieredzi, par to kā viņš to nezināja, par to kā viņam palīdzēja, Tēvs par to ka neapzināti rīkojās lai palīdzētu tieši viņam jo viņš Juta kaut ko šajā zēnā un tā sajūta lika palīdzēt. Lai arī gaismas pasaulē mēs visi zinām ka tā ir dieva roka, taču fiziskajā pasaulē reti kad mēs apzināmies ko vairāk līdz ko prāts mums apjūk un sāk domāt varbūt tiešām tas ir iespējams? Prāts ir kā ierobežotājs lidmašīnai kurš neļauj tai pacelties gaisā jo domā ka pacelties gaisā tā nespēj jo nekad nav tā bijis iepriekš.

                Ja man prasītu kāpēc tā notiek ko es teiktu? Es teiktu ka mēs esam eksistences produkts un šis jautājums rodas iekšā pašā eksistencē, un ja reiz mēs esam eksistences produkts nevar būt nē-eksistence, un nevar būt arī savādāk. Var būt tā kā mēs paši vēlamies, un tā kādas pieredzes mēs paši vēlamies pieņemt. Tas ir tā grūti bet pašā avotā mēs esam pats dievs, un pašā pamatā viens cilvēks individuāli, un no šī cilvēka līdz dievam ir daudz pasaules, viena no tām ir gaismas pasaule, kurā mēs esam nedaudz vairāk dievs un mazāk ķermenis, citā pasaulē mēs esam atmiņas par visām pasaulēm, citā pasaulē mēs esam pats kosmoss un tā kustība, citā mēs esam tikai augsta mīlestība.

                Nav problēmas pašā eksistencē, problēmas ir tās ko mēs paši izvēlamies, bet ja man prasītu kādā pasaulē es vēlētos dzīvot? Es teiktu pasaulē kurā mēs visi esam vienoti, tuvi, mīloši, gaismas pilni. Pasaule kurā ir ļoti daudz mīlestības, pasaule kurā ir gaisma!

                Un tieši no šādas pasaules mēs visi nākam un atgriezīsimies! Tiekamies drīz! Mīlu jūs!


  I like it

Add your comment: