Skrien dari, strādā...
Skrien dari strādā... Un katra tava ieelpa un izelpa, katrs tavs dzīvības mirklis paliek nesajusts.
Brīdī kad tu apgūsti spēju, meditāciju vai svētību.
Tu tās apmātībā, ar visu spēju, vai svētību, skrien dari strādā... un savu ieelpu izelpu un apkārtējos cilvēkus noliec novārtā.
Vienā brīdī mani pārņēma žēlums. Žēļums pret dabu, žēlums pret nabagiem. Žēļums pret sevi, un cilvēkiem.
Tie skrien rok, dara, un savu dzīvi šo mirkli šodienai atstāj novārtā.
Nabags uz ielas gulēdāms, salnā, katru šo mirkli izjūt, un izjūt katru ieelpu, kā pēdējo. Vairs nav kurp doties, vairs nav kurp skriet. Es esmu atskrējis, vai arī aizskrējis no visa.
Redzot žēlumu pret dabu, pret cilvēkiem, pret nabagiem, pret grūtībās nonākušiem bērniem, iestājās pauze....
Kurp cilvēki mēs skrienam. Kurp mēs rokam...
Žēlums modināja sirsnību. Žēlums teicnāja asaru par katru cilvēku kurš šajā dzīve ir padevies, kurš šo dzīvi vairs neizsprot, vai nu jau pārstāja izprast un devās tālāk citā dzīvē.
Kam dēļ mēs neredzam. Kam dēļ mēs skrienam.
Šīs žēlums nolika malā, skriešanu, mērķus, uztraukumus raizes. Tu zini ka vienmēr vari būt palīgs kādam, tu vienmēr zini ka vari palīdzēt kādām. Tu vienmēr zini ka vari to darīt no sirds. Un darot tā, tev nav prasība pēc atmaksas, tev nav prasība pēc paldies. Tu pats sev pateicībā jūties mierīgāk, un siltāk jo zini ka kādam spēji palīdzēt šajā dzīvē.
Šis žēlums, atvēra durvis uz debesīm, un saikni ar to kas mēs patiesībā esam.
Skrienot prom no sevis mēs rokamies dziļāk bezdibenī, žēlums un līdzjūtība bezizejā mūs pacēļ atpakaļ.
Esi pateicīgs ikvienam, esi pateicīgs ikvienam vēlreiz, un vēlreiz. No sirds sasildi sevi, un apkārtējos!
Priekā!
Send message
