Tika aprakstīts kāds konkrēts gadījums un pavērsiens medicīnā. Nevarēju precīzi saprst kurš gads tas ir jo 2027 likās diezgan jau medicīnā attīstījies bet 2022. ir sākums, tad tas ir 2022- 2027.gads.
p.s. kompim klaviatūra knapi strādā.
Notikums risinājās eiropā, kur divi zinātnieki mediciniskā jomā pateicoties eiropas finansējumam izvēlējās veidot eksperimentu. Sākotnēji nebija nekāda baigā iecere kā vien iegūt izmantot finansējumu radošam procesam. Pēc sajūtām likās ka tā varētu būt brisele.. Mediķi gan bija, likās angliski runājoši.
Tātad eksperiments nebija nekas komplicēts, bija vērošana, pētīšana, analizēšana un secināšana. Fakts šiem eksperimentiem bija tāds ka piešķirt zinātnisku slēdzienu zinātniskos terminos. Un mūsdienu zinātnei tas ir ļoti svarīgs, jo garīgi secinājumi bez pamtojumiem netike ņemti vērā. Tie neskaitās zinātniski,jo nav cieti pamati uz ko tas tiek balstīts.
Tātad eksperiments - tika izveidotas divas vienādas telpas, kurā uz galda ir rīsi burkā, augļi, ūdens, un citi priekšmeti, vairāk tika uzsvars spiests uz dzīviem objektiem. Zinātnieki bija izveidojuši sensoru, viņu prāt viņi meklēj veidu kā nolasīt enerģīju mūsvārd sakot, bet viņi uzskatīja ka katram objektam ir skaņa ko nespēj sadzirdēt, līdz ar to bija sensors nepieciešams kaz uztver šoskaņu, sensors bija plastmasā iekausēta plāna plāna vara spirāle, kura tika pievienota transistoram kas pastiprināja signālu, un tad tas signāls tika datoram interpretēts digitālā formātā ar 0.1. Vēlāk zinātnieki konstatēja ka irnepieciešami dažādi transistori, jūtīgāki un mazāk jūtīgi lai šo plašo vibrācīju diapazonu varētu precīzāk noteikt. Eksperimentā telpā ierdās cilvēki ar dažādiem garstāvokļiem. Piebilde ka notikās daudzi eksperiemnti, kur zinātnieki loģiskā secībā uzlaboja ierīci, un izmainīja eksperimenta veidus, tā lai varētu nofiltrēt kļūdas, un nonākt pie nepārprotamiem rezūltātiem.
Cilvēki kas ieradās sagatavotā telpā tika sagatavoti, tie tika izvaicāti, kāds tev garstāvoklis kā jūties, utt. Telpā viņiem bija uzdevums nerunāt, bet vienlārši izdarīt pāris lietas,piemēram nomazgāt rokas. Zinātnieki vēl bija izveidojuši nelielus āķus, kā piemēram netīru trauku, vai sapuvušu sastāvu kādā no burkām, lai cilvēkam izraisītu kādu emociju. laika gaitā arī šos objektus nomainīja vai izņema lai veiktu tīrākus eksperimentus, jo iespējams tas sapuvušais sastāvs ietekmē apkārtējo enerģīju vibrāciju. Eksperimenta mērķis bija vērot, vai cilvēka enerģīja mijiedarbojas ar apkārtējo enerģiju. Vienkāršāk sakot, ja reiz objektiem ir nesatverama skaņa, tad arī cilvēkiem, un vai šīs skaņas vien ar otru mijiedarbojas.
Pēc pirmajiem eksperimentiem, kuri tika sadalīti sekojosi, vienā telpā laida iekšā depresīvākus cilvēkus ( Mazu atalgojumu, vientuļos, utt.) Otrā laida iekšā priecīgus cilvēkus, kuri vienkārši jūtas labi un ir laimīgi, vai priecīgi.
Jau pēc pirmajiem eksperimentiem, viņi uzlaboja ierīces jo tās ārpus skalas izsitās, ( ierīces kas mērīja, rīsus, tomātus, augļus utt. kuri bija salikti telpā, telpa bija ierīkota maza virtuve.). Jo īpaši ārpus skalas izgāja ierīces kuras mērīja virtuves telpu kurā viens aiz otra ieradās priecīgie cilvēki.
Zinātnieki nonāca pie slēdziena ka 100% bez šaubām starojums no cilvēkiem ietekmē apkārtējo vidi. Zinātnieki bija sajūsmā un tas viņiem vēra vaļā jaunas un jaunas idejas. Viņi arī secināja ka šis starojums priecīgajā virtuvē augļiem turpinās ilgstoši. Kā arī to ka zemes augļi, kartupeļi un burkāni to nedaudz mazāk uztvēra, bet saules augļi, banani, aboli tie vairāk šo starojuu uztvēra.
Telpā kur laida iekšā depresīvākus cilvēkus, enerģīja faktiski nemainījās, bet varētu teikt neduadz nokritās.
Secinājum galā viņi nosauca vārdu "Vibrācījas" un vien brīd šaubijās par to vai šis vārds nav mūsdienīgi nobražāts, tāpēc pasludiināja to kā piemērotu terminu nevis faktu.
Kas viņiem atvēra apvāršņus uz meklēt tagad vibrācijas. Viņi izveidoja daudz labāku ierīci, kas spēj noķert vibrācijas un atpazīt tās. Vieglāk sakot, tūlkot vibrācijas no sensora, un saglabāt tās datoram atmiņā, un ja kādam ir līdzīga vibrācija tad to arī pateikt. Atliek vien tagad izsaukt cilvēkus nolikt šajā sensora uztveramā telpā. Jautātājs ir krietni tālāk, vai cenšas būt neintrāls neredzams. Telpa ir tukša un balta. Un cilvēkiem tika dots uzdevums ienākt mierīgiem, nebūs nekādas zāles jādzer utt. lai ir neintrāli, tādi brīvi kā mājās.
Tad tika uzdoti visādi izplānoti jautājumi, vai ir vientuļi, vai ir smagi, vai ir prieks, vai utt... Vienkārši specifiski jautājumi kas varētu noteikt cilvēka emocionālo stāvokli. Šie sensori piefiksēja Vibrācijas un zinātnieki tad ( tie bija divi zinātnieki abi vīrieši ) saglabāja blakām tās aprakstus par personu. Kad vibrācijas sakrita, tad dators signalizēja ka šīs vibrācijas no šīs perrsonas sakrīt vai ir tuvu citai personai. It sevišķi viena viļņu grupa vai vairākas.
Zinātnieki secinja ka no 100 iztaujātajiem bija vibrācijas kuras jau sāka sakrist. Līdz ar to diapazons nebūt nav neizsmeļams vai bezgalīgs.
Uz ko viņi sāka veidot jaunu eksperiemtnu, taujāt slimos cilvēkus...
Viņi izvēlējās dažādas slimību grupas....
Un tad viņi sāka trīcēt no rezultātiem.... Jo ja ne visiem tad lielākai daļai vibrācijas sakrita....
Uz ko viņi indicēja to ka slimiem cilvēkiem vibrācija kas simbolizē slimību ir teju katram. Vien vārd sakot slimībai ir sava vibrācija. Viņi nonāca ne vien pie pašsaprotama fakta bet arī pierādījumiem un faktiem, kura vibrācija atbilst kurai slimībai un sāka veidot augšā vēl precīzākus mērījumus, un vēl precīzākas iekārtas un datu bāzes. Viņi nonāca pie slēdziena ka ši tendence var atvērt vēl nebijušus apvāršņus medicīnā.
Tika izveidots daudz lielāks birojs un lielāka medicīnas komanda. Kas meklēja un sāka datu bāzē glabāt visas vibrācijas ( cilvēki enerģētiskās skānas). Tik taujātas ntās grupas pacientu, un tik veidots ntās vibrāciju metodes un analizēšnas.
Kā vienu no pņēmieniem viņi apjauta ka, skanējot nevis visu ķermeni bet noteiktās vietas ķermenī ar šo sensoru var atrast slimības epicentru. Viņi secina, ka šūnas ar šūnām sazinās izmantojot vibrācijas (skaņu), viņi secināja, ka ja ir slimība organismā tā sāk skaļi kliegt no kādas ķermeņu vietas. Viņi secināja unsāka pētit, kas tad mūsu dzīvē izmaina vibrācijas, un no kādām vibrācijām darot ko vibrācija no mainšs uz citu vibrāciju...
Secinājumi bija daudz, bet modernai zinātnei vajadzēja faktus... un metodes un apliecinājumus.. kas prasīja daudz vairāk darbu... Tka izveidots vesels instutūts kas pētīja tikai šo zinātnieku nozari, un arī bija ļoti daudz veiksmīgu gadījumu, un šī zinātne sāka plaukt un attīstīties un nākošajos gados pilnībā sāka pārveidot ārstēšanās praksi. Medikamenti lēnām sāka aizstāties ar vibrācījām un skaņām.
Zinātnieki sāka meklēt, kādas vibrācijas izmaina organismā slimās vibrācijas. Nonāca pie secinājuma ka pastaiga dzīvā mežā, ne kurā katrā, bet tieši plaukstošā, greznā mežā strauji pat noniecina slimās vibrācijas, viss apkārtējais dzīvīgums pilnībā nomaina cilvēku vibrācijas un arī garstāvokli tai skaitā. Uz noteiktu laiku gan.
Viņi secināja ka šī ikšējo orgānu kliegšana veido arī pretestību jaunām vibrācijām pārņemt ķermeni, veidojas te nu atsevišķs troksnis kuru grūti pārlkliekt, tad viņi meklēj veidus kā noklusināt esošo vibrāciju (slimo) lai dotu jaunu vibrācīju dzīvīgo. Secinājums ka puķu ziedi spēj ļoti izmainīt vibrāciju it sevišķi sievietēm.
Daudz effektīvāka jauno vibrāciju miejiedarbība bija cilvēkam tieši guļot. Jāpiebilst ka šīs nu jau bija slepenas eksperimenta daļas kuras publiski netika izklātas. Pubiiski tika izdotas metodes bet ne secinājumi.
Otrs ka veselam cilvēkam kā sākumā tika minēts ar priecīgiem cilvēkiem ķermenī nav pretestība skaņā, neviens orgāns, šūna neveido pretestību vibrācijai. Teju nav šūnas kas kliedz citā balsī, līdz ar to cilvēka paša enerģīja, vai enerģija no apkārtnes daudz vieglāk ievibrina šajā tonī visas iekšējās šūnas un orgānus. Vieglāk sakot organisms ļoti pakļaujas un pielāgojas vibrācijām, visas šūnas sadarbojas un dzird vienu otru. Nav neviena šūna kas kliedz pretēji.
Līdz ar to zinātnieki, atklāja arī vesela cilvēka statusu. Mūs dienās ejot tālāk un tālāk, nav īsti vairs atklāsmes punkts kas skaitās vesels cilvēks. Jo visi ir ar kaut ko slimi, un šīs atklāsmes punkts teju jau mūs dienās ir izgaisis.
Un šie zinātnieki pārus gadus vēlāk nonāca pie zinātniska pierādījuma - Vesels cilvēks atbilst šādiem faktiem, un ts tika atdzīts medicīniski kā ciets pierādījums un izveidots standarts vai kategorija Vesels cilvēks, ir cilvēks, kuru šūnas visā organismā brīvi mijiedarbojas ar garstāvokļa izmaiņām. Tās spēj smaidīt uzreiz, tās spēj nobēdāties uzreiz, tās spēj sadusmoties uzreiz, un tās spē pārdzīvot uzreiz. Viņas brīvi pakļaujas emocijai un sajūtai, un neveidojas pretistība cilvēkam mijiedarbojoties ar šūnam, nerodas aizkavēšanās impūlsos, līdz ar to cilvēka ķermenis spēj sazināties brīvi ar šūnām, un līdz ar to veicināt šūnu izmaiņas uzreiz, šūnas uzreiz spēj paziņot kas pietrūkst, un uzreiz ķermenis var to piegādāt. Cilvēki dzīvo ilgāk, cilvēki māzāk noveco, un cilvēki istās jaunāki, un cilvēki neslimo ja atbilst šādiem kritērijiem.
Tika izveidotas veselas profilakses, terapījas kas sevī ietvēra, analizēšanu no indivīda un piedāvājot indivīdam speciālas terapījas kas sevī ietvēra, filmu procedūras, procedūras ar dabu, suņiem, cilvēkiem, bērniem, utt. Pielāgotas cilvēku grupas tika pat algotas kuriem ir īpašas vibrācijas kas spēja otru cilvēku vibrācijas izmainīt pilnībā.
Un neliela piebilde... Daļēji tika atrastas ja ne pat pa 80% zāles uz ikvienu slimību.. Tās īsumā ir enerģīju un emociju zinātnes pielietojums.
Šie notikumi risinājās kādus piecus gadus. Un tad zinātniek nezinu kā viņu sauc, bet neduadz pliks pauris, brilītes, ap40 -50 gadus vecs, ap 175-185 cm, sāka veidot zemes zinātni, meklējot kosmiskās vibrācijas un zemes vibrācijas, un šī zinātne gan ieilga uz 20 - 30 gadiem, un tā tiek joprojām pētīta arī 2100 gadā. un tālāk. Šī zinātne pavēra vēlķ redzējumu un metodes uz laika telpas ceļošanu, teleportāciju. šai zinātnei vienīgais trūkums bija precīza informācijas nolasīšana un metodes kā to izdarīt bija grūti atrodamas. Vienmēr bijakāds sarežģījums vai neprecīzi dati.
