preloader
blog-image

Stāsti no Senlatviešu sievietes

  •  1822    
  •  2    
  •  13    
  • Published :

Nu tad aiziet. Pēc Enrico dabas channelinga, nāca vēl un vēl visādas info, tā skaitā Senlavtiešu sieviete/gars isktā, tumši mati, paspūrusi, tumšas drēbes un no gada laika varēju noprast ka bija ziemīgā noskaņojumā. Raksturs.. būtu es gudrāks astralogs varētu pateikt kāda planēta ietekmē lai būtu šāds raksturs, bet darbīga, steizīga, mierīga iekšēji, un ar atvērtām acīm uz visu lūkojas. Saruna bija ar daudz saturīgu tekstu, bet man pašam palika atmiņā pēc sarunas diezgan nedaudz...

Bija pirmās atšķirības ka Senlatviete daudz vārdus no mana krājuma nezināja, tie bija jauni vārdi kas radušies vēlāk, varēja saprast ka viņa dzīvoja daudz sen agrāk iespējams 1000 gadus iepriekš. Tēmas viņai kā piem mums nebijā tādas kur ko drīkst runāt kur ko nedrīkst runāt, viņa dzīvoja viena, un nopratu ka cilvēku mūza garums bija ap 33- 40 gadi tajā laikā. Piemēra daudz jautājumi bija par cilvēku, un tautas medicīnu, kur viņa teica ka ķērpis, vai kerpis = Sūds tavs ir jāaplūko vai viņā nav pārāk daudz dzīvgo baktēriju, ja ir tas var liecināt par iekšēju baktēriju, parazītu aktivitāti kas ir jāsamazina. Brīvi varēja runāt par visu, neraksturīgi citām būtnēm/cilvēkiem. Bērni ir drān bikši, jo ar tiem jāņemās tajās drānās un drānās.

Cilvēki Senlatvietes laikā, tik darbojās un darbojās, tiem nebija laika atpūsties, tiem nebija laika pārdomāt vai kaut kas ir jādara vai nē, tie kuri slīmestoja, pārņema slinkuma augļus, kā slimības, tā badu, tā kaites. Slinkošanai padošanās bija nelaimes māte. Tā bija ēna kas nolaida rokas, un nolaida prieku, un tos māte daba lēnām sāka aicināt prom no šīs dzīves. 

Senlatvietei dzīve ir saziņa ar dabu, un sarunāšanās ar dabu, ne gluži vārdos, HEy kok izaudz liels, bet jušana un izjušana un ar sajūtām runāšana. Cilvēki cik nopratu tajā laikā bija darbīgi, bet bija arī kā mūsu laikos bagātie, tā tajos laikos tie kas varēja atļauties neko nedarīt, tas bija ļoti godājami. Vareni cilvēki, kuriem kalpoja padotie. Skaidrs viens ka ar bagātību slimoja arī tajā laikā, bet tā nebīja nauda kā bagātība, bet gan kā es varu atļauties nestrādāt, es varu atļauties sev brīvu laiku, tas bīja kā greznības apliecinājums pāri citiem cilvēkiem.

Cilvēku nebija daudz un tie dzīvoja diezgan tālu viens no otra, ne tā kā mēs tagad dzīvokļos viens virs otra.

Man interesēja pāris lietas, ko vaicāju faktiski nebija pat jāvaicā atbildes jau bija, mocīja mani šaubas, bet lai tās paliek citur... Viņa atbildēja - Viss ir ciklos pakārtots, tā saule tā nakts. Mēnes pilnajā fāzē un tukšajā fāzē mēs neko nedaram. Kad mēnes pāriet no tukša uz pilnu, mēs darbus pakārtojam sēšanai, tas nozīmē - Dot darbu. Darbu ar enerģīju kas nozīmē sēt. Un no pilna mēness uz tukšu ejošā periodā - Darbu ņemt vai pļaut. Līdzībās, Augošā mēnesī mēs stādām, vai kopjam dodam savu darbu, savkārt dilstošā mēs ņemam savu darbu. Savācām ogas vai savācām ražu. 

Rudens periods veļu laiks?
Veļu laiks ir rudens laiks kas ilgst pāris dienas, tajās dienās šis cikls ir pakārtots, seno senču attiecības pakārtošanai. Nezinu kā ar senčiem bet Senlatvietei savā steigšus darba gaitā pie viņas nāca šie te paši sliņķi, kurus vajadzēja apskaidrot, tās pašas lietas kuras jau iepriekš nezināja, ar dabu ir jārunā, ar dzīvi un visumu tāpat. Tie paši gari kas bija reiz šeit cilvēki joprojām te klejoja riņķī, tiem vajadzēja pamācīt lietas kuras joprojām centās saprast. Tāpat arī Bija arī sarunas ar aizgājušajiem kas no gaismas nāca viedejiem senčiem. Šeit bija daudz vairāk info kura manā atmiņā nesaglabājās. Īsumā tas ir periods kurā galveno kārt mēs dzīvie palīdzam tiem kas vēl nav sapratuši dzīvi, veltam tiem laiku lai palīdzētu pakāpties no šīs zemes uz augstākiem slāņiem. Senlatviete bija tik steidzīga ka viņai nebīja īsti iekšējas vēlmes sazināties ar tiem kas jau gaismā, jo nešķita tik svarīgi esošās darba gaitās.

Dabas medicīna?
Te bija liels oj.. un vienkārši vārdi, Cik daudz reizes nēsmu ieberzusies... Steigā skrienot ( izskatījās pēc latvāņ veidīga dadž auga ) esmu sataisījusi pati sev problēmas ar kurām pēctam jārisinās. Augi cik nopratu ir toksiski daudzi, un tie mēdz tā teikt saindēt mūs. Viņa minēja ka viss biežākās slimošanas ir drudži, un lausti kauli, un ādas iekaisumi - infekcījas. Šis te dadžveidīgais augs ko viņa lietoja izraisīja viss ķermeņa niezēšanu un no tā bija grūti atkopties. Es sapratu ka ar tādām lietām mūs laikos vairāk neslimo, viņa sāka stāstīt uzreiz par zīdu.. To viņi redzēja kā šūnas, zidots laiks, zītota enerģija. Cilvēks ir viens zīdots samtaims ķermenis, te sapratu par atomiem un šūnām ir runa. Tas mazais zīda gabaliņš no paudzes uz paudzēm ejot satur informāciju. - Te ir kvantu fizika.
Šī informācija mums nāk līdzi kā atmiņas un izjūtas kuru neapzināmies, bet tā mūsos jau ir. Kā piemērs senie senči ir izslimojuši daudz daudz drudžus vairākās pāaudzēs, ķermenis gan tas kurš ārstē gan slimo šo informāciju sevī satur, un mūsu laikos ja kāds ar to slimotu, būtu viegli bez satraukumiem reakcija uz šo un arī izpratne kā to risināt nedaduz jau skaidra ne no kurienes. Šī informācija nāk mums šūnās ( zīdā ) līdzi no visiem mūsu senču senčiem, tā ir mums pieejama informācija, tajā pašā laikā šī informācija virza mūsu evolūcīju. Kā es to sapratu, mēs lēnām apgūstam primitīvās lietas, tās mums cilvēcei evolūcijas laikā no paaudzes paudzē saglabājās, un tad mēs sākam izdzīvot sarežģītākas lietas un viss ko mūsu senči ir zinājuši nāk mums kā tāds izjūtu izprantes neapzināts atbalsts līdzi. Mēs neapzināti izprotam kā ar dabu darboties, veselībām utt. Un tad seko evolūcija kur izpētam ko jaunu, kā mums tehnaloģijas, kur mūsu zināšanu mantojums pārējās jomās jau ir kā atbalsts. Tā teikt visu mūsu seno seču zināšanas ir mūsu šūnās, un tās  mūs veido par izpranti bagātākiem, attapīgākiem cilvēkiem šodien. Viss ko tu iemācīsies šodien noderēs tūkstošiem gadu uz priekšu, izjūtu līmenī citiem taviem radiniekiem.

Acis darbu bīstijās rokas darbu nebijās?
Oj.. vēlviens... Kas slinkoja tas ielaida sevi bezdibenī un nelaimē. Bads un netikums to māca. Nelaid sevī sliņķi un čaklums un bagātība tavās mājās. Te bija smieklīgi bet izpratne skaidra... Mums nav laika, mums nav laika, es nevaru paspēt, ko man darīt... Skatāmies tv, un skatāmies telefonu?? Tam nekad nebija laika tad un nebūs. Ceļamies un daramies tas izaudzinās tevī panākumus tīrību un veselību. Katrs padarītais darbs padara nākošo darbu vēl padarītāku. Katrs nepadarītais darbs, padara vēl vairāk nepadarītus darbus. Ja mēs sakām nav laika visu paspēt, bet tajā pašā laikā sēžam feisbukā, telefona, datora, lasam ziņas utt.. Šādi audzējot nelaimes māti... Postu sevī un savā mājā.

Cik nopratu šai sievietei bija skaidrs ka padoties slinkumam? Nekad. Ko līdz iekusties ko līdz darbojies un esi kustībā visa dzīve tev plauks un atbalstīs.


Atpakaļ pie medicīnas.
Rādīja bērnu, kurš bija ģimenē un drudzi norāvis, augsta temperatūra, svīšana un seja sarkanīga. Viņa saka- Kam jāpalīdz tam dzīve dod ceļu, kam nav jāpalīdz tur dzīve dod sarežģījumus. Šī dzīves griba un atbalsts atkal lolojas no tā vai bāc.. grūti izskaidrot... Vai tu - neaudzēji sevī slinkumu, vai tu nestrīdējies ar cilvēkiem tā teikt laiku netērēji lieku un ļāvies būt darbīgam samidīgam? Vai tu neturēji sevī skumjas bēdas, šo nelaimes māti... bet biji tīrs darbīgs un paties?

Sapratu to ka šie cilvēki daudz agrāk redzēja visu daudz vienkāršāk, tiem nebija ķīmija, enerģījas vārds, vai kas tāds ti ebija vienkārši, iespējams tāpēc arī viņi visu sauca par nelaimes mātēm, laimes mātes utt.. jo šo visuma fenomenu centās ietērpt...

Šim bērnam viņa teica nespēja palīdzēt jo dzīve gāja citur, šī nelaimes māte un dabas māte bija šos cilvēkus pārņemusi savā varā. Neielaidies ... neatlaidies, esi paties un darbojies patiesi, neaudzē sevī slinkumu un nelaimes saknes nedzen...

Bija kam palīdzēt uzreiz varēja. Tie cilvēki bija šī veiksmes un darbīguma rokās un nolemtībā, viņi smaidīja un darbojās rokas nebrīdi nenolaidās.

Kašķi, ādas iekaisumi, viņa rādīja vēreiz kādu augu ko atpazīstu izskatā līdzīgi kā latvāņa lielo lapu.. bet tas nebija latvānis, šīs lapas pie mežmalas saaugā viena virs otras, un uz šīs lapas virsmas ir tāds samtains viss.. ( pati lapas virsma ir vienkārši samtaina ) ja šis augs ir neveidinātā vidē arī kur saule nespīd virsū uz šī auga veidojas atkal cits zīds.. Šis zīds ir - kā es no bildēm sapratu invāzijas parazīts. tā ir knapi saredzama līdzīgi kā putekļu masa, tikai baktēriju masa. Dadzīga un mikraskopiska. Ja cilvēks viņa netīsām drēbes nosmērē, šis aplīp, ja cilvēks rokas nosmērē tas nāk līdz mājās, tad māja ja ir neveidināta, nesaulaina tad šī invāzījas zīds attīstās, un iemiesojas visur, drēbēs, drānās, un tad cilvēkiem pielīp kašķis, ādas infekcījas, un ādas iekaisumi. Mūsdienās pa logiem spīd iekšā saule, drēbes mazgājam un viss iztīrās, bet tajos laikos ar to bija grūti cīnīties. 

Viņa vēlreiz šo stāstot saka... Neaudzē sevī slinkumu, tīri, darbojies, strādā, un nelaimes māte tevi nepārņems.
 
Iedomājos ģimeni vīrs atnāk mājās, sieva nav ēst uztaisījusi, vīrs paliek bēdīgs, sieva skatās TV un feisbuku un saka ka nav laika ēst taisīt, abi sakasās, sastrīdās... Šī senlatviete nesaprastu un būtu šokā... EJ DARI DARBOJIES NEĻAUJ ar slinkumu saslimt!!!! Nelaimes sakne visam.

Citi sižeti..
Viņa rādīja ka vienu dienu pie viņas uz mājām ierdās divi vīrieši jocīgi smaidoši, kaut kas aiz ādas. Zilas jaciņas smalkas, no vilnas pītas.. Smalki... Viņi bija kā sludinātāji un teica ka būs kalpot karalim vai vietējam baronam. Grūtī bija uztvert bet skaidrs bija tas ka arī tajos laikos bija šādi izsūtāmie kas aplūkoja laukus meklējot vai kur nav kāds pārticībā dzīvojoš no kura prasīt baronam taisnīgo devu. Viņa ar lielām acīm izbrīnīta, pieklājīgi atšuva, jo te nekā viņai nav kā vien darbīgas un aizņemtas rokas pašai savu sētu kopjot. Šie divi kungi redzēja ka tiešām nav ko atsevināt un devās prom.

Bija vēl viens sižets, es prasīju kur tādus vārdus dabūn, varēja just ka volda ir krietni savādāka kā mums šodien, un viņa teica tas no līviem, Līvāniem... bāc. varēja saprast ka ir bijusi cilts vai valsts Līvi, pag japaguglēe.. O tiešām līvi ir..
http://www.uzdevumi.lv/p/latvijas-vesture/9-klase/latvijas-republika-starpkaru-perioda-politika-un-saimnieciba-11787/pamattautas-un-mazakumtautibas-11906/re-4f0c690c-40b0-4380-9607-1abf1ca8cece

Es no viņas sapratu ka Līvi dzīvoja iepriekš pirms viņas tad ja te rakstīts ka Līvi ir apm 12gs. tad viņa varētu būt apm. 13gs.  Par līviem neko daudz neteica, bet varēja saprast ka viņiem bija īpatnējs dialekts, un ka tie dzīvoja šajā zemē tālākās vietās no viņas mājām.


Kopsavilkumā..
Nebija tik daudz info par konkrētiem augiem utt. Bija ļoti tāda kopainas veicinoša izpratne, kas manī atstāja daudz pēdas, bet daudz info palika giasā jo uzreiz pēc saziņas nepierakstīju. Laiki bija grūti, mantkārība arī tad eksistēja bet savādākā veidā. Noteikti domāju vēl šo tēmu papildināt ar vairāk piemēriem vēlāk. Cheers!




  I like it

Add your comment: