Vai dosim zivi? – Nē.
Vai dosim makšķeri? – Nē.
Vai dosim zināšanas, kā pagatavot makšķeri? – Nē.
Ko tad? - Domāsim tā un radīsim tādu mācīšanās sistēmu, lai attīstība būtu mūžīga, un mēs paši patstāvīgi spētu radīt arvien jaunus risinājumus.
Ikviens lai uguni kurina,
Kas visu pasauli sasilda;
.
Lai palīdz katris to
namu celt,
Kur vien tik cilvēces laime var zelt,
.
Kur katris ir iecelts
saulītē,
Ar visiem kopā gavilē.(Rainis)
http://video.bigmir.net/show/42128/
Viss jau notiek - bez ideoloģijas, jo līdz ko kāds saka otram kā jādara- nav cieņa pret cilvēka saprašanu. Kļūda ir tajā, ka nav klusuma. Kad ir klusums cilvēks pats atraisās- skaists un ziedošs, jo tāda ir viņa būtība, paldies!
Patīk video, kur tiek runāts no paša pieredzes...jūt to sapratnes momentu. Es bieži aizdomājos, kā ir tiem cilv, kuriem nekad nav bijusi iespēja sajust, ka ir cerība, ka ir kaut kas vairāk vai ir kaut kur atbilde uz ikdienas stresu, konfliktiem, bezcerību, netaisnību utt...laikam tam tiešām visam ir jāiziet cauri katram pašam, lai saprastu, kas ir tas, ko sauc par...Miera mākslu.
Paldies vēlreiz!
Paldies. Jā man kka liekas ka tieši cilvēki kas dalās ar paša pieredzēm var dot daudz vairāk. Tāpēc ka teorijas ir teorijas bet pašpieredze ir kkas vērtīgāks jo tad tu teorijas un savu izpratni saliec kopa un veidojas izpratne kā tas darbojas un kas tas ir.
Labi jau ir:) Interesanti par to palīdzēšanu.. tas bija vērtīgi, jo sanāk, ka pašlaik esmu sācis palīdzēt tādiem ar neizstrādātu enerģiju. Pašam vajadzēja to izstrādāt:) + tāds pēdējais brīdis vislaik vakar:)))
bet tagad jau viss sāk atraisīties tieši tā, kā man teica priekšā..resp. relax. viss tāpat notiks vislabākajā veidā:)))
17:40 - atslēgas frāze! Bet par to saspīlēto enerģiju... Ir, ir! Viņa nāk virsū tajos atbildīgajos brīžos, kad gribās, lai viss izdodas tā kā es gribu (jo tā vajag, jo tā visiem būs labāk, jo to VISIEM vajag, un tas ir SVARĪGI!...). Un mūžīgie aktieru sapņi - murgi (un dažkārt arī realitāte), kad esi uz skatuves, zālē simtiem skatītāju, bet tu nezini tekstu - principā, nevari izdarīt to, ko no tevis GAIDA (visa cilvēce gaida - un tu nabadziņš nevari piepildīt viņu gaidas)!!! Labākais veids kā rīkoties ir kā ezītim no multenes "Ezītis miglā": "Es esmu ezītis. Iekritu upē. LAI UPE PATI MANI NES..."
Man liekas ka jāizvēlas savs "rakšanas" komforta līmenis kurā tu jūties pietiekams. Ir jāiemācās patiekt NĒ. Un tad kad tu iemācie šo, tu saproti ka darāmajam ko tu dari ir jānes prieku nevis saspringumu. Ja ir saspringums iestājas klemme un visums darīs visu, lai iemācītu tev darboties ar prieku...