Istabā sēž divas māsas Dace un Zane. Dace ir bēdīga bet Zane pārlaimīgi smaida. Šodien viņām dienu jāpavada kopā. Un jau sen vecāki zin unarī pašas māsas zina ka viņas ir ļoti atšķirīgas. Kur Zane priecājās tur Dace nesaskata nekādus priekus un paliek uzvilkta no tā ka Zanepriecājās.
Zane smaida istabā un sēž un priecājās par šo mirkli, nu tad beidzot mēs būsim divatā tas būs aizraujoši. Dace drūmu seju skatās, un jau cenšās savilkties un noturēties lai istiktu bez komentāriem. Zane jau to jūt un sāk vēlvairāk smaidīt un saka Dacei- Forši ne?
Dace nopūšās un cenšās svaldīties.
Savkārt Zane tieši paliek apbrīnojot to ka, cik šī ir interesanta pozīcija, te nu visums mūs nolicis vienā istabā, un jo vairāk Dace sabozās jo interesantāk paliek,bet jo interesantāk paliek jo vairāk Dace sabozās.
Zane prasa- Kā jūties, Dace saka - LABI!
Dace pie sevis domā, lūdzu beidz priecāties un smaidīt man jau iekšā viss vārās.
Vecāki kas atstāja abas meitas mājas ja labi apzinājās ka nebūs labs iznākums,bet nojauš ka kādu dienu tas pāries.
Zane pie sevis nodomā, baigi interesanti, jo vairāk es priecājos, jo vairāk Dace sabozās, un nonāk pie secinājuma, ka māsa ir ārkārtigi interesanta.
Es biju domājis rakstīt garāku stāstu bet tad aizdomājos ka varbūt uzreiz labāk pie Enrico domas nonākt, Ka- šis bija neliels stāstiņš kurā divas māsas, cilvēki neapjaušās ka abiir enerģīju vadīti, un iekšējo enerģīju vadīti.Api neapjaušās ka viens otram ir perfekts spogulis atspoguļojot iekšējo pusi. Sanāk kā spēle divām enerģijām kur viens otru pastiprina un ierezonē stiprāk un stiprāk. Viens kļūst aizvien jautrāks, un otrs kļūst aizvein uzvilktāks no tās otra jautrības. Kur var tā bēdāties un uzrodas prieks un izbrīna,un kur var būt tik nenopietns un visu laiku priecāties par dzīvi? Ļoti kaitinioši :)
Šādi līdzigi mēs ikdienā spoguļojamies viens ar otru.
Pirmā vienmēr ir sajūta mūsos vai enerģija mūsos, kas izspēlējās mūsu draugu uzvedībā. Jo vairāk mēs turam sevī neapmierinājumu un padaram to spēcīgāku jo vairāk būs kāds kas tieši uz tās sajūtas izrezonēs un sāks uzvesties un dzīve veidosies tieši tā lai tu šo neapmierinājumu vairāk sajustu...
Padomā ienāca vairāki piemēri.
Piemāram sieviete, kurai dzīves posmā uznāk aizdomas ka viņas vīrs iet pa kreisi. Un uznāk aizdomas ka vīrs sarakstās ar citām. - Skumju pārņemta, šīs skumjas varnākt līdzi no citām dzīvēm. Kur bijušas smagas pieredzes, vai vientulībā vai zaudējumā.. Nav svarīgi pagaidām.+ vēl bonusā šī sieviete nosapņo ka sapnī redzēja kā vīrs tiešām sarakstās ar kādu citu. ( Piebilde ka ir tādi miega gariņi, enerģētiski, kas pie mums nāk un pamaina mūsu sapņus, un bieži vien arī sapņos ieliek šādus sižetus lai paši izklaidētos un vērotu mūsu reakcijas )
Tad kas notiek telpā ar šo sievietes enerģiju visums pakārtojās tā lai viņa nonāktu saskarsmē pati ar savu izveidoto skumju, un bēdu, kas jau ir daudzs dzīves līdzi nākušas. Vīram varbūt nav ne mazākā nojauta ne sarakstīties, ne vispār interesēties, par to bet nonāk situācijā, kur nejauši dzīve izspēlējās tā lai pieķer viņu tajā ka ir rakstījis citai sievietei. Šī sieva nonāk pie apstiprinājuma savām sajūtām, un sapņiem savām audzētām skumjām, un apkārtējie draugi un situācijas ir izspēlējušas tieši šādu scenāriju lai atspoguļotu mums pašiem iekšējās enerģījas. Tur pretīm šis sižets var būt ar apgriezstām lomām.
Līdzīgi šajā stāstā par Daci un Zani, viens otram ierezonē un pastiprina iekšējās enerģijas.
Nonākot saskarsmē ar kādu enerģiju, sajūtu kas nav harmonijā ar tevi, tu vari sev vienmēr uzdot šo jautājumu, kāpēc es šādi jūtos, kas ar mani notiekas ka es šo pieredzu, un balstoties pēc čanelinga ar tiem miega gariņiem, es vairs sapņus neuztveru nopietni, bet kā kādu čuvaku izklaidi :D un no tā brīža es mostos nedaudz ar humoru, par to kāda šiem sapņu gariņiem ir pieeja.:D
Tie atnāk izveido tēlus ar citiem personāziem izveido sižetus, dažreiz lai nodotu vēsti, vai bieži lai vienkārši paspiestu man papaša sajūtām:D
Any way..
Tas pats attiecas arī uz cilvēkiem kuros mīt sajūta ka nevar nevienam uzticēties, bieži vien arī cilvēki kuri samelojas atrāk vai vēlāk nostāsies vietā kur viss samelotias sanāks atpakaļ, cilvēki kuri ļoti ilgi dzīvo skumjās un mīlestības trūkumā, šo sajūtu staro un tieši to pašu un vēl vairāk saņem nodzīves atpakaļ. Tas attiecās teju uz visām sfērām, kā Enrico ir teicis ka dzīve ir spogulis, un tā dzīve ir izveidota lai tu ātrāk vai vēlāk nonāktu pats tajā vietā no kuras esi nācis. Tā darot, atlaižot šīs enerģijas, sajūtas mēs atbrīvojam sevi no visa smagā kas mūsos ir kā nasta, to mēs sajūtām vēl vairāk no pašas dzīves un apkārtnes kura mūsos spoguļo to kas mūsos ir vēl un vēl vairāk, un tādejādi mēs ātrāk vai vēlāk nonākam pie sliekšņa, atlaist to visu, palaist vējā atbrīvot, aizmirst, un ļaut sev būt tīriem un neko tādu neuzņemt vairāk vai turēties pie šīs nepametošās sajūtas un cīnīties ar apkārtni pret to visu kas liek tā justies.
