Iepriekšējās dzīves / Art of peace

Iepriekšējās dzīves

4888
2
0
Published : 5 Years ago

Iepriekšējās dzīves ir kas tāds par ko daudzi aizdomājas, un runā un grāmatās aprakstīts.
Lai gan tā ir tēma kas ir miglā tītā, centīšos rast atbildes uz jautājumiem.

Iepriekšējā dzīve eksistē tikai tad ja laika koncepts eksistē, taču laika koncepts eksistē tikai prātā, kā arī visa realitātē eksistē tikai prātā. Mēs spējam atcerēties vakardienu no tagadnes jo prātā ir konceptualizēts laiks, bet iepriekšējās vai paralēlās dzīves piedzīvo dvēsele un dvēsele ir ārpus prāta konceptiem, līdz ar to arī laika konceptiem.

Tad vai mēs tiešām pieredzam iepriekšējās dzīves? Vai mēs pieredzam prāta modulētu illūzīju par domu kas mēs varējām būt kādā no dzīvēm?

Ja ir griba uzināt, tad atbildes pašas uzradīsies.

No iepriekšējām dzīvēm, ļoti daudz mēs mantojam šajā dzīvēs, lai gan vārdu "iepriekšējā" pagaidām necilāsim.
Bieži vien tās ir kā fobijas, bailes, bieži vien arī apslēpti talanti, kas uzrodas laika gaitā. Dzivnieku valstī daudzi manto izdzīvošanas instinktus, un protams arī cilvēku valstībā. Manā dzīves stāstā, esmu mantojis angļu valodu ar izpratni kā savu dzimto valodu. Bet daudz reizes, dziļi sevī atceros ļoti mazus fragmentus, kā kīnotēatros 25. kadrs. Kaut kas uzpeld un pat nespēj uztvert un pazūd, eņģeļi, bailes, dziesmas, un notikumi.

Šajos brīžos apziņa izplešas līdzi ar intelektu, un spēj uztvert vel vairāk visuma enerģijas, un visas dzīvības vienoto enerģijas tīklu, ko pārsvarā sauc arī par Ying un Yang Chi, tam notiekot ne vien spēj atcerēties savas dvēseles krātās pieredzes vairākās pārdzimšanās, bet gan arī citu dvēseļu, gūstot izpratni vel augstāku.

Iedomājaties ja Jūs atcerētos visas profesijas iepriekšējās dzīvēs? Un tagad spētu visu šo mācēt?
Meditējot uz iepriekšējām dzīvēm, es saņēmu teleptātisku vēstijumu. - Nav nozīmes kas tu biji, nozimes tam par ko izvēlies kļūt - Un ar veselu simulāciju, kas īsumā bija tāda, ka visi tavi draugi tevi pazīst un priecājas ar tevi, un ja tu pēkšņi pie viņiem atnāc citā ķermenī un saki ka tu esi tas pats draugs, viņi diezvai tevi sapratīs jo īpaši ja tev ķermeņa vecums ir pavisam cits.
Bet pats galvenais - Cilvēkam ir jāsaprot nosākuma un jāsakārto šī dzīve, jāatrod šīs dzīves mērķis un sūtība, tad tikai sāks mantoties atmiņas par paralēlām pasaulēm vai citām dzīvēm. Jo šāda atmiņas spēja ir patiesībā visuma plūsmas un visuma datubāzes apvienošanās tevī, kas jau ir ļoti augsts līmenis cilvēka attīstībā.

Manas atmiņas :
Pirmā atmiņa kas bija - Es esmu mazs, mana uztvere ir vispār nekāda, es nespēju saprast ne ko es daru, ne kas notiek, ļoti minimāla vērošanas spēja apziņai ir. Un ik pa laikam, pēkšņi atrodos citās vietās. Līdz brīdim kad sapratu! ĀAaaaaa mani atkal nosita - Mana dvēsele bija iemiesojusies ļoti mazā mušā vai odā, bet sevi ļoti labi iekšēji atpazinu, - tas esmu es! Sajūtas ir tieši tādas pašas kā tagad es sevu iekšēji sajūtu taču, ķermenis un spēja ķermenim un apziņai ir pavisam niecīgas, apziņai jo nekāds intelekts nav mantots un apgūts.

Man no bērnības vienmēr ir pretīgas bailes no vardēm, bet iekšēji sajūtās ļoti jocīgas bailes, par kurām pats es īstenībā nekad nēsmu domajis, taču, grābjot zāli laukos, apsēdos uz celma lai meditētu, un attapos ka esmu kaut kas maziņš uz maza zariņa, un pretīm man ir šausmīgi liela varde ar lielu muti, un man ir ļoti lielas paniskas bailes, un tā varde ar savu garo mēli mani norija... Un tiklīdz tā notika, es uzreiz atvēru acis un biju tajās paniskajās bailēs kuras vel šodien spēju identificēt, no vienas puses es tagad tās bailes atpazīstu un saprotu ka tā varde man neko nevar vairs izdarīt no otras puses diezgan nepatīkami bija piedzīvot to, bet jebkāda pieredze dvēselei ir nozīmīga un nepieciešama.

Bet nāca ļoti daudz pārdomas par to : Vai tā tiešām bija iepriekšējā dzīve? Vai tā bija kādas citas dvēseles pieredze, un visums caur mani vai es cauri visumam to pieredzēju meditācijas ceļojumā.. Ja kāds meklē atbildi kur vēlas saņemt kā ir patiesībā! tad tas ir ļoti nepareizs jautājums jo patiesība ne koncepti neeksistē, tas ir tikai prāts kas uzdod šo jautājumu.

Pēdējā atmiņa bija kad esmu saulainā pļavā, taču ne ar prieku acīs, bet ar kaut kāda veida ieroci līdzīgu kalašņikovam, un esmu ļoti neveiklā ķermenī ar tizlām rokām, ļoti sabījies, bruņojies, un pretīm man skrien draugs armīnieks, cik noprotu esmu kara zonā, un rokas man trīc un zobi klab, un vai mans ierocis vai pavisam tuvu kāds blakām izšāva, un man aizskrita ļoti stipri ausis ciet, un neko nedzirdēju tikai IIIIIIIIII, un jocīgs spiediens galvā parādījās, bet tajā reizē es sajutu kāds esmu muļķis, un cik neveikls esmu. Cik nenozīmīga bija mana dzīve ka mani sūtija karā, un cik nepārliecināta bija mana apziņa nezinādama kā rīkoties tādās situācijās.

Pieredzot šo visu es nonācu pie atbildes : Nav nozīmes iepriekšējā dzīve, paralēlā pasaule vai kāda citas dvēseles piedzīvojums, ja tu spēj gūt unikālu pieredzi pat meditējot, tu spēsi gūt apziņas intelekta izplešanos pat neiekļaujoties fiziskās darbībās. Kas ir ļoti nozīmīgi, aizver acis un izvēlies ko vēlies pieredzēt,mācīes no meditācijas, gūsti pieredzes un manto tās savā fiziskajā dzīvē lai sasniegtu augstākas virsotnes, dalies priekos, laimē, cel vibrācijas visai savai pasaulei, nav nozīmes tām atmiņām šādā izpratnē : vai tā tiešām bija kāda no dzīvēm? pat ja bija vai nebija? Kāda tam nozīme?
Visums tev vaicā : Svarīgi ir tikai tas - Par ko tu vēlies kļūt?
Katru rītu vēlaties kaut ko,un katru vakaru atcerieties sakritības! Pārdomājiet mācieties no dzīves, un dariet to pastāvīgi dzīve aizvedīs jūs par vel nebijušiem ceļiem un cels daudz augstāk spārnos.

I like it

We like it ( 1 )

Add your comment:

Add a picture