Vai kādreiz esi šaubījies par pēcnāves dzīvi? Drīzāk vai esi šaubījies par to? Nu tad pēc pāris rindokāpm iespējams būs info kas tev liks to visu pārdomāt..
Jāsāk jau viss no 0, pavisam vienkārši, es agrāk biju realistisks cilvēks, pat teiktu skeptisks, un ja man teiktu ka ir pēc nāves dzīve, man tas būtu mistisks kaut kas un iespējams kaut kas ko es nesaprotu, un tajā pašā laikā manam skeptiskajam prātam vajdzētu pierādījumus, bet gadiem ejot iepazīstot pašmācības ceļā meditāciju un teju atnāca nezināma lieta kā channelings es sāku iepazīt to ka faktisi mēs paši sevi jau varētu uzskatīt par mirušiem, jo dzīve tur augšā tikai sākas. UN kāa vēl sākas. Mēs šeit esam tādi, blīvi, smagi, lēni, un apdāvināti ar izteiktu domāšanu...
Bet arī channelingam sākoties tikuntā, ok tu zini ka ir pēc nāves dzīve, tu zini kas tur tajā galā aptuveni notiekas, bet tu gribi pierādījumus!! Un kā tos dabūt?? Tu vari dabūt info ko pēctam perfekti vari salīdzināt un apstiprināt... Ok tas tev palīdz saprast ka tas ko kosmos ir teicis ir patiesi un sakrīt viss... Bet pēc nāves dzīve... Kā to pierādīt?
Te aprakstīšu dažas manas un Lindas pieredzes... Kas šo visu skeptismu manī sadragāja līdz nullei... Cilvēki saka kad viņi redzēs tad ticēs, un tā arī ir, un ir arī otrādi, kad ticēsi tad redzēsi.
Bija brīdis kad es domāju ok, bieži vien info nāk vienkārši nesaprotama... Es raktā nelikšu personīgu informāciju, teju cilvēku vārdus jo daži piemēri ir ļoti personiski.
Tātad, biju izbraukuma seminārā uz pilsētu ārpus rīgas, seminārā nu cilvēki ap 30 bija. Tas bija divu dienu seminārs, un pa nakti paliku šajā pilsētā, un naktī viesnīcā guļot pēkšī ierodas viens aizgājušais, un pamodina mani ar skaļu saucienu, sākotnēji tu to jūtu enerģētiski ka kāds te ir, un ja tas kāds kas te ir, ir ļoti uzstājīgs tad viņš tev mieru neliks, un teica - ES GRIBU RUNĀT AR SAVĀM meitām... Un kas mani izsita no sliedēm ārā. Uzreiz skaidrs ir šī vīrieša raksturs, un vizuālais ir redzams, vīrietis nedaudz alus vēders, stiprs, un ja kaut kas nepatīks tu dabūsi štangā. Riktīgs vecis! Un viņam mērķis ir skaidrs grib runāt ar savām meitām! Es pie sevis domāju - ahh... jāa.. Kur lai pusnaktī es viņas dabūnu tagad, pietam - Kas viņas tādas ir? Un kas tu tāds esi? Vajg kaut kādu info! pietam es Guļu... Un kā Linda teica viņa ir ievērojusi ka mirušie nāk visvairāk no 12:00 - 3:00 naktī.
Kad es prasīju kā lai atrod meitas? viņš parādīja vienas sievietes seju kura ir seminārā, un sapratu ka tā ir mamma.. Kad prasīju kā viņu sauc, Neko vairāk par nesakarīgu vārdu kas sākas ar A burtu nesapratu, un kas attiecās kā nomira, es arī nesapratu.. UN tad tas tā arī palika. Protams izveidoju video pastāstīju par šo pieredzi un ieliku Youtube.com
Sieviete kas bija seminārā skatījos uz viņu, un tā arī nesaņēmos pavaicāt vai tā ir viņa, jo domāju ja nu es kļūdos un tad saku hey, tev miris vīrs ja?? Un viņa teiktu Nē?? Tad man būtu ehh... Sorry par biedēšanu :D
Bet nakošā seminārā pēc dažām dienām Šoreiz Jelgavā, pirmajā rindā sēž divas smaidīgas meitenes, vai nu jau sievietes. Un pēc semināra pieskrien klāt un saka ka viņām ir aizdomas ka Tas bija viņu sencis... Es tāa.. uzreiz pag pag... Mamma jums izstās tā - Tumši mati, utt. detaļas pateicu un viņa bija Liepājas seminārā? Viņas - JĀ...
Es tāa Oukay, jāa tātad tas bija jūsu sencis + Braucot mājās mēs parunājāmies ar meitām, nāca vēl info, un tā visa bija ļoti sirsnīga un gaiša piredze, un Viena no meitām uzrakstīja pēc mēneša ka pēc tās dienas viņa ar senci vakarā parunāja un ļoti atlaida visas emocijas un bija ļoti jauka un sirsnīga pieredze. Proamts pašiem mirušajiem šī arī ir ļoti sirsnīga un jauka pieredze.
Kad nāk tavi tuvinieki kas ir aizgājuši vai tu palīdzi nodot info, Asaras ir neizbēgamas! Raudi cik tiek!
Ieķerieties krēslos jo tulīt būs Lindas Vītoliņas pieredzes :D Tātad, pieredze šī ir viena no daudzajām un izteiksmīgajām, vēl atcerējos ka bija viena reize, kur sievietei konsultācijā vajadzēja no vira daudz info dabūt, un konsultācija gāja uz beigām, un es prasīju viņas aizgājušajam vīram - Klau - Ko man nodot viņai, un parādīja man bildi ar upes krastu kur ir akmeņi uz kuriem var pasēdēt... Un tad es teicu sievai - Klau nu... Viņš rāda upi, un iesaka tev aiziet uz upi ar bērniem un pasēdēt krastā... Un sieva sāka ļoti raudāt, jo kad viņš bija dzīvs viņš vienmēr teica lai ejam uz upi pasēdēt krastā... Un kā rādīja bildēs ka līdz upei var mierīgi ar kājām aiziet.. Un tā arī bija... un tā ziņa izvērtās ļoti emocionāla. Punķi un asaras..
Tālāk ejot... Šis man pašam palīdz saprast to ka jā tiešām info nāk no aizsaulē aizgājušajiem, bet... Gribas pierādījumus.. Un te nu Linda Vītoliņa noārda šaubas līdz 0 manī. :D
Man pagaidām patīk teksts - "Aizgājusi tante pēc nāves ziedo savu dzīju Lindas labdarības akcījai" - Šis ir kaut kas kas norauj jumtu :D UN tajā pašā laikā nāk smiekli TIEŠĀM aizgājušie var kaut ko noziedot? KĀ?
Bija viena konsultācija arī Meitai - Sandrai - (Segvārds) un Sandra vēlējās sazināties ar savu mammu Zani (Segvārds), Zane nāca uz kontaktu, ļoti daudz sirdis izkratījām un viss kārtībā. Savukārt Zane ne Sandra Nezināja par Lindu... Un vienā naktī Linda man saka - Ir atnākusi kaut kāda mirusi sieviete vārdā Zane... Un viņas meita ir Manikīre, un viņai ir bērni divi vienam 12 gadi otram 18 gadi... Puikas, un un mammai ir gaiši īsi mati.. Es tāa.. Hmm.. pag es zinu vienu sievietei kurai viss sakrīt kā tu raksturoji - Sandra..
Tad Lindas saruna ar Sandru tālāk raisījās viņu starpā. Bet... Sandrai ir dēls Pēteris, kam Zane ir ļoti pateicīg par mājas iekārtošanu... Uz ko Sandra lielām acīm kā tu to zini? - Nu kā kāa.. Tava mamma tak man to rāda un saka... Un tālāk Viņa dzīvoja Valmierā, tāda un tādā mājā... - Kā tu to zini? Nu kāa - TAVA MAMMA TO SAKA.. Un tur aizgāja ļoti daudz detalizēta informācija, pat no dzīves vietām, līdz gadskaitļiem, līdz to kā nomira aizgāja, ko tagad dara, un Linda ar šo Zani izveidoja ļoti labu kontaktu... Ka pat vakaros parunājas kā labākās draudzenes jo Zanei var stāstīt to ko dzīviem cilvēkiem nevar stāstīt... Un tad Zane, saka Lindai klau man palikās mantojums - Uz ko Sandra lielām acīm jāa.. ir mantas palikušas un drēbes, Zane saka ka drēbes var un visas pārējās mantas var mest ārā, bet dziju uzdāviniet Lindas Sirds Siltuma darbnīcai, ziedojums - Uz ko sandra šokā... Ok...
Un tad mēs lai apliecinātu šo gadījumu izdomājām aizbraukt valmierā atrast šīs Zanes mirušās mammas māju, nofočējām to un aizsūtījām Sandrai - un kā izrādījās trāpijām 10niekā. UN tad es smejos un protams rodas daudz jaunu jautājumu.... Bet tas citai reizei.
Tālāk...
Kāpēc nevajg cilvēkiem info saņemt no aizgjušajiem? Vai drīzāk kāpē izvairītis to dot tuviniekiem?
Šis stāsts ir jau gadu vecs, bet joprojām labs piemērs, īsumā, ierodos pie Lindas mājās, un skatos opāa.. Pilna istaba ar mirušajiem... :D tusējās, un linda sazīmējusi jau kartes, un vārdus un uzvārdus.. Es tāa nuu garlaicīgi laikam tev nav... Tad viņa raksturoja situāciju par bojā gājušo - Arti auto avārījā kopā ar saviem draugiem, un ka Artis vēlas runāt ar savu māsu.. Protams beigās mēs visu info sakopojām un ielikām forumā, un kā izrādījās jau pēc 10 min atradās mammas numurs, jo šis gadījums viss bija pietiekoši detalizēts lai vienkārši atrastu vecākus. Bet kas notika? - Es protams zvanīju mammai u teicu, nu jā mēs te tādi interesanti cilvēki kas meditējam mācamies saziņu ar eņģeļiem utt.. un pie mums atnāca jūsu dēls, cik sapratām pirms vairākiem gadiem miris.. Atbilde - Jā..
Jūs izskatieties šādi (raksutroju sievieti) Viņa - Jā..
Jums ir meita (Vecums) Viņā - Jā....
Es tāa ok visa info sakrīt un saku - Ka artis... klusums un sākās raudāšana un asaras un neko nevar izdarīt, arta klātbūtne aizsit līnīju ar savu lielo sirsnību pret saviem tuviniekiem, un Mamma saka - Es jau biju aizmirsusi to visu, bet te atkal tas pārdzīvojums uz augšu uznāca, un skumji utt... Līdz ar to.. Ko mēs vēlējāmies pateikt ka dažreiz tev šķiet ka satikt savu tuvinieku vēlreiz būtu tāpat vien chau! O chau.... Kā iet! Bet ja viņš tev 'velreiz iznāk no gaismas atver durvis tev priekšā, smaida, un pienāk tev klāt un apķer tevi un saka sveiks! Pārņem un staro liela un dziļa sirsnība tajā pašā laikā ilgas, un laime, ko nevar tā viegli aptvert un sagremot daudzi.
Protams šie ir daži no gadījumiem... Ir vairāki un daži no tiem vēl raibāki, citi garlaicīgāki...
Bet ne visi aizgājušie nāk uz saziņu, citi jau aiziet prom essībā, citi tusē citur, citi tevi gaida, citi tev vnm ir līdzās. :)
UN tā ir tikai aizgājušo pasaule, nemaz nerunājt par eņģeļu vai tavu dvēseles aspektu dzīvēm uz citām pasaulēm :)
Ar šīm pieredzēm vēlējos dalīties, lai nedaudz atvērtu izpratni ka tavi tuvinieki, aizgājušie, nekur nav pazuduši, viņi tepat blakām ir! :) Ir tikai jautājums nedaudzprakse, meditācija un miers, ka tu jau viņus sāksi sajust!
Ceru ka raksts noderējā priekā . Mieramāksla.lv
