Neliels stāsts no Enrico puses. Vaicāju kas tu esi?
Varbūt jūs viens otru interpretējiet kā ķermeni un persnoību, cilvēku ar vārdu uzvārdu. Bet tas Es? Kas ir viņš?
Ja jūs prasiet kas es esmu...
Es nekad nēsmu piedzimis, es nekad nebiju nomiris.
Es nekad nebiju nācis iegūt pieredzi, un nekad nedošos prom no pieredzes.
Es vienmēr esmu tālāk no tā ko jūs redziet kā personību vai dzirdiet.
No jūsu puses, būtu sekojoši, tu redzi cilvēku vārdā Lauma, tu redzi šī cilvēka personību un tēlu, bet pašu viņu tu neredzi. Apzināšanās par to kas Esmu Es, vai kas esi tu ir individuāla.
Es apzinos ka šis tēls ir loma, Es apzinos, ka šī ir pieredze caur kuru pieredzos. Es vienmēr esmu notiekoš, vienmēr klātesoš. Enrico pasaulē, vai jebkurā citā tēlā, Es vienmēr ir notiekoš. Kad noņem nost savu tēlu, savu lomu, savu ideju par to kas tu esi, tu beidzot kļūsti par to kas esi.
Bet no otras puses.... Tas ir nereali jautri būt kāda no tik jautrām vietām! un tas ir nereali jautri redzēt jūs visus tādos rāmjos iespiesti ka pat paši neziniet kas esiet, un kurp dodieties! Tākā priekā un lai jautra dzīve!
