Mēs dzīvojam ilūzijā!
Cilvēkam lielākā neziņa ir spēja kā viņa prāts viņu pašu paralizē no dzīves uztveres. Vairāk to varētu saukt par ilūziju. Ilūzija kas pārņem domas, pašu cilvēku un vēlāk arī visu viņa realitāti. Ilūzija domājot ka būs laimīga nākotne kura ir jānosargā, ilūzija ka ir bailes no kā jābaidās, ilūzija par bērniem kuriem nepieciešama izglītība lai iekļautos ilūzijas normās. Ilūzija par to ka ir nauda kurai ir iluzoriska vērtība.
Prāts ir lieta kas novērš mūs no apziņas, jo vairāk mēs darbinām prātu jo mazāk mēs aptveram pašu dotās spējas un pašu radošo enerģiju. Ja cilvēks nav apzinājies savu potenciālo enerģiju, tad cilvēks vienmēr atdos to citiem smagi strādājot un vergojot, vai arī patērējot. Apzinoties savu potenciālo spēju, savu apziņu cilvēks kļūst par brīnumdari, par cilvēku kuru visi apbrīnos, par cilvēku vai būtni kas spēj jebko. Prāts veido ilūzijas kuras visstiprāk baro ar bailēm, ciešanām, un cilvēces vēsturi. Cilvēkam neziņā rodas stress, slimības, dusmas un neveiksmes kuras ir kā alerģiskas reakcijas pret prātu kurš ir pārņēmis kontroli pār visu mūsu būtību. Ja mēs skatāmies no līderu puses tad tas ir ļoti izdevīgi jo cilvēki ir viegli vadāmi un tā pat ir metodika kā vadīt cilvēkus. Bet ja mēs skatāmies globāli no visuma acīm tad cilvēce ir ļoti primitīva un prāta vadīta, tiecoties pēc vairāk , vēl un vēl! Kas arī ir ilūzijas un prāta spēlīte ar ko cilvēki saslimst, domājot ka nākotnē man būs, man tad bija, man tagad nav, man gribās, un šādi cilvēks pats nekad negūs mieru un vienmēr gribēs būt lielākais varenākais par kādu. --Tu vari būt gudrāks par daudziem, bet nebūsi gudrāks par visiem.--
Mēs visi iekrītam ilūzijas slazdos. Vīrietis seksuālas tieksmēs, sieviete skaistuma tieksmēs, kopā visi naudas tieksmēs, no kurām mēs nekad negūsim šajā dimensijā mierinājumu jo prāts nekad nespēs būt mierā. Tā ir kā ļauna slimība kas pārņem pat pašu apgarotāko cilvēku un aizved to uz iznīcību tiecoties pēc vēl, vēl, un vēl! Tā ir cilvēka iekšējā iznīcība kurā lēnām cilvēks pats aizmirst par saviem draugiem, priekiem, tuviniekiem jo ilūziju stiprina nākošā ilūzija, un nākošo ilūziju aizvieto nākošā. Un pati būtne cilvēka neaptver ka visa viņa dzīve tiek vadīta pēc prāta ilūzijām kuras pats nespēj vairs kontrolēt.
Kad tas beidzās?
Līdz ko viens apzinās savu potenciālo spēku un spējas cilvēks sāk redzēt lēnām cik primitīvi prāts vada visus cilvēkus. Cik primitīvi cilvēks iet ārā no mājas aizslēdzot ar 10 atslēgām durvis, jo nāks ļaunā ilūzija kura apzags visas manas iluzoriski dārgās mantas. Cik primitīvi prāts uzskata ka cilvēkam pieder šī manta, un jo vairāk šīs mantas būs jo cilvēka identitāte būs atpazīstamāka un lepnāka, cik akli cilvēks ir prāta vadīts. Cik akli lieli uzņēmumi veido vēl un vēl, pārdodot vairāk un vairāk, zāģējot nost kokus aizrokot upes lai varētu vēl vairāk pārdot līdz ko paši būs cietēji no saviem gājieniem. Cik viegli cilvēks kļūst par upuri iedomātai lietai kā naudai, kas ir vien papīra gabals gluži kā nodrukāta balta lapa kura ir nosaukta savādāk. Šādi cilvēki vadās no vienas domas uz otru neapzinoties pašu potenciālo būtību kura klusām sēž viņos pašos. Neapzinoties ka bezgalīgo prāta izsalkumu nekad neapslāpēs, un vienīgā slāpes remdinošā oāze ir viņos pašos, tagadnē un sirdī, kura atbrīvos no prāta, no ciešanām, no slimībām, no pastāvīgām problēmām un sāpēm, kura dziedē gan attiecību dzīves gan arī finansiālo pasauli, mazina izsalkumu un atbrīvo cilvēku piepildot tā dzīvi ar patiesu laimi gaismu un mīlestību.
Apzinies tagad kad ir tikai tagadne, nav ilūzija par laiku kad pēc šīs darbības sekos nākošā doma, un pēc nākošās nākošā, ir tikai tagadne tu nēsi kā dators kurš apstrādā visas domas rindas kārtībā, tu esi visuma radītājs kurš veido visu savā kārtībā un lietās kā to vēlas. Tu redzi to ko tu vēlies redzēt, nevis to ko prāts liek skatīt. Tu esi būtne kura uzņem pašu dievišķo sev sirdī apzinoties pašu tagadni un iedziļinoties ikvienā tagadnes darbībā ar laimes skatu bez prāta iejaukšanās. Ja skan mūzika pārtrauc domu ko vēlāk klausīties, mierīgi ieelpo un ar izelpu sajūti patieso laimi tagadnē un visā kas riņķī notiek, saskati dievišķo pat ziedā kurš aug uz palodzes, saskati dievišķo tagadnē debesīs, saskati dievišķo laimi tagad sev sirdī sajūti prieku un mīlestību, tieši tagad, sajūti to tik stipri ka pats prāts izgaist no gaismas spēka un top skaistā domu ziedā tev turpat galvā. Peldi kopā ar pašu visumu apzinoties tagadnes un sevis spēku, ļauj lai visums zīmē tavu dzīvi ar tavu pašu domām, nebaidies ievēlēties jebko, iedomāties jebko, būt jebkas, darīt jebko, jo viss ko tu darīsi ir pareizi ar tevi vienmēr būs gaisma kura tevī iekšā spīdēs un palīdzēs lai arī kur tu būtu. Tu esi paties dzīvības avots kam ir piedzimis lai būtu brīvs!
Esi ar gaismu sevī, ticību un pārliecību un neļauj nevienam to atņemt tev!
Saule un pasaule! Tu un pasaule! Tikai tu!
