Ja sapņi ir Tavas n-tās paralēlās dzīves, tad šī ir viena no tām.
Kad sapnī Tavs prāts guļ, Tevi uzrunā Tava dvēsele.
Sapņos pazūd laiks, Tu kļūsti bezgalīgs, Tu proti lidot, un priekš Tevis piepildās it viss.
Jo sapņos ir cita elastība, cita gravitāte, un sapņos kā jau dzīvē viss ir iespējams.
Un vispār, kā Tu to zini, vai esi pamodies, vai turpini sapņot kādu citu sapni?
Vai sapņojot, Tu atminies brīdi, kad un kā Tev sākās sapnis?
Vai dzīvojot, Tu atminies brīdi, kad un kā Tev sākās dzīve?
Un vai Tu zini, kurš skatās sapņus tad, kad Tu guli?
Ar kuru ķermeņa daļu, ar kuru orgānu un kurš „skatās” sapņus tad, kad Tev acis ir ciet?
Ar kuru ķermeņa daļu, ar kuru orgānu un kurš „skatās” sapņus tad, kad Tev acis ir vaļā?
\"Kas es esmu?\" - tas ir jautājums katrai dzīvei, katram sapnim.
Jo tikai pamostoties no kārtējā sapņa, Tu saproti, ka esi sapņojis.
Un tā ir ik reizi, kad mosties.
Ja vien mosties....
