Šeit vēlviens ieskats no Enrico teiktā, viens no iemesliem kāpēc citās dimensijās būtnes neizmanto atmiņu.
Stāsts bija sajūsmas pilns, centīšos to izfrāzēt.
Citās dimensijās būtnēm nav tik izteikta laika sajūta un tik izteikti lineārie ierobežojumi, cilvēki uz zemes jūsu pasaulē konstanti iekapsulē sevi kādā no laika joslām. Šī ir pagātne tā ir nākotne šī ir tagadne, un pāreja starp to notiekas lēnām un lēnām. Cilvēkiem kad gadās kāds labs notikums, tie to atcerās jo tas bija sen, tas bija tas kam atkal grūti notikties.
Vai drīzāk tie bija tie notikumi kas reiz bija, un tas atstāj tādu kā vērtību ka tas vairs nekad nenotiksies. Vieglākos vārdos sakot tam visam ir nedaudz grūtības piegarša, protams ja to salīdzina ar citām dimensījām tad tā varētu izteikties. Tieši tās pašas sajūtas arī par sirsnību tas reiz kādreiz bija. Un tā smaguma sajūta par zaudēto dodas līdzi. Līdz ar to viss atmiņā glabājās lai vēlreiz spētu atcerēties un cilvēki paliek pie un vēlas šo pieredzi nest līdzi un ik pa laikam atmiņās ielūkoties.
Savkārt citās dimensijās ne visās, bet jo īpaši gaismas pasaulēs piemīt tā īpašība- Viss ir gaismā veidots un formējas nogaismas, un viss ļoti strauji mainās, nav tā fiziskā piebremzēšana. Enrico - Viss ir sajūsmas pilns. Nav nepieciešams turēt kādu pieredzi atmiņā jo ko līdz kādu pieredzi tu vēlies to tu uzreizpieredzi. Tu uzreiz esi tajā pieredzē. Ja tu vēlies skumjās atcerēties tu uzreiz esi skumjā un atcerēšanā. Ja tu vēlies pieredzēt jaunību tu uzreiz esi jaunībā, ja tu vēlies pieredzēt vecum dienas tu uzreiz esi vecum dienās. Ja tu vēlies pieredzēt augstāko prieku laimi un sajūsmu tu uzreiz esi tajā.
Ja tu vēlies pieredzēt iešanu uz darbu tu esi iešanā uz darbu, ja tu vēlies pieredzēt būšanu darbā tu uzreiz esi darbā.
Nav ierobežojumu mirklim, tāpēc kāpēc turēt atmiņas ja tu vari pieredzēt atcerēšanās mirkli, vai arī būt uzreiz tajā notikumā kurā notiekas tas ko vēlies atcerēties. Viss ir mūžīgi plaukstošā tagadnē, un visu nosaka vismaz mums - Ko vēl aizraujošāku tu šajā dzīvē vēlies pieredzēt? Ko vēl interesantāku... Aiziet un tas notiekās, viss ir radošuma sajūsmas pilns, kā mēs vēl kopīgāk un aizraujošāk varam radīt jaunas kopīgas pieredzes, improvizēt tās un pieredzēt tās gan kolektīvi gan individuāli.
Līdz ar to nav vajadzības tik daudz izmantot atmiņu, mācoties un turot pagātnes pieredzes sevī, ir vientas ko tu vēlies un kā tu vēlies to pieredzēt, izmanto savas krāsas un izkrāso savu pasauli tā kā tu vēlies:)
un Mežonīgā sajūsmas priekā!
Arivederčī!
