Pāris dienas atpakaļ izdomāju pavaicāt uz augšu par labklājību. Ko tas nozīmē?
Kas ir labklājība?
Un atbilde bija sekojoša.. Vairākas dienas tā ir iesēdusies man galvā, un izdomāju padalīties .
Labklājība ir stāvoklis kurā tu esi apmierināts ar to kas tev ir. Tas nav pat tā kā apstirinājums, - Man nav nekā un man ir labi, vai man ir viss un man ir labi. Tas ir stāvoklis kurā tu esi pilnībā samierinājies ar savu situāciju, un esi pilnībā mierā ar to kā ir. Tā ir labklājība kurā tu vari beidzot ļaut sev būt, pretēji būdams vienmēr neapmierināts, skriet, un censties.
Ļauj beidzot būt apmierinātām ar to kas ir, ļauj beidzot atvērties dzīvei nevis tiekties pēc vēlviena neapmierinājuma pilnveidošanas augļa.
Un interesantākais... Ir daudz cilvēki kuriem tā teiktā nauda, ir pat daduz vairāk kā ietiekami, viņi sevi varētu pabarot, un nodrošināt pajumt sev uz priekšu priekš vairākām dzīvēm. Bet daudziem šādiem cilvēkiem joprojām ir dziļš neapmierinājums un tiecās pēc vel pēc vēl neapmierinājuma vadīti.
Pārstāt būt neapmierinātām ir ceļš uz sevis pieņemšanu, dzīves pieņemšanu un situācijas pieņemšanu. Lai beidzot tu sāktu dzīvot šo dzīvi ar patiesu sirdi un būt savā dievišķa un harmoniskā stāvoklī.
Neapmierinājums no apkārtnes radīts, tieksmes no apkārtnes veidotas vienmēr tevi var saķert. Esi apmierināts ar to kā ir un kas ir, pieņem dzīvi un sāc beidzot dzīvot to kā ir, un izbaudi to kas ir. Priekā.
Enrico bija grūti saprast vārdu nauda, un šis sāka locīt viņu šādi, - Sabiedrībā pieņemts apmaiņas līdzeklis. Vai tev šis sabiedrībā pieņemtais apmaiņas līdzeklis ir vairāk vai mazāk tam nav nozīme, nozīme vai esi apmierināts ar to kā ir, Mierā ar to kā ir, tas ir ceļš uz patieso būtību un dievišķo sevi.
