Cilvēka briedums.
Esi sveicināta miesa un gars, esi sveicināts cilvēka kopums.
Tu esi audzis mālainā zemē, Tavi pirmie asni ir dabūjuši salu un vēju, Tavas pirmās lapas tiecoties uz sauli tika sadzītas zemē krusas dēļ un tomēr Tu cauri laikiem un telpām esi audzis pretī gaismai, lai satiktu pats savu smaržu un krāsu, kas ir Tava pilnbrieda auglis.
Izveidojies pumpurs liecoties slēpās Tavās lapās līdz saknes iestiepās tik dziļi zemē, lai Tava zieda stumbrs spētu iztaisnoties un pacelt zieda galvu debesīs.
Veroties ziedam Tevi pārņēma dzestra gaisa smarža un spēks, Tavas acis redzēja arvien plašāk, lauki un pļavas, koki un akmeņi, zāles stiebri un nezināmas putnu skaņas Tevī apvienojās un pārstāja konfliktēt kā kas atsevišķš no Tevis, Tu izslējies taisni un teici,
Tas esmu es.., skaists un skaidri redzošs.. es redzu un šodienai man visa pietiek.
Ak svētīts es esmu savā briedumā.
Atveries vaļā un viss, nekonfliktē un nepaskaidro, nesacenties un netaisnojies. Esi skaidrībā!
Lai šodienai Tev visa pietiek.
Linda
