Sveiki! Man apzinātie sapņi ir jau no bērnības, vairāk kontaktējos ar aizgājējiem, kā arī uzdodu jautājumus,nedaudz izmantojot šamaniskās apzinātās sapņošanas tehnikas nejauši izgāju no sava ķermeņa un man bija saruna ar citas planētas pārstāvi kurš man rādīja ļoti daudz informācijas un stāstīja par vienu no maniem bērniem, kas mani pamatīgi nobiedēja un kopš tās reizes es jau pusgadu cīnos ar būtnēm, dažkārt mani tas pilnībā izmoka un naktis neguļu,es viņas redzu ar vaļā acīm kā tās pārvietojās,sievišķo/vīrišķo un sajūtu izmaiņas telpā,redzēju kā notiek kontaksts ar mani pēc kura tūlītēji kļuvu slapja....vai kādam ir šāda pieredze, jo vairs netieku nekur!!!
Tas ir tas, kas man te aizrāva Miera Mākslā, te ir tik daudz forši cilvēki ar interesantām pieredzēm. Un pats labākais, kad sāc dalīties, tad izrādās ir cilvēki, kam ir kaut kas līdzīgs. Un ir sajūtas, ka daloties tas paceļ apziņas līmenī vēl tālāk un tālāk un sapratne par notiekošo kļūst daudzkārt lielāka. Un uz apkārt notiekošo sāku skatīties pilnīgi savādāk, mierīgāk. Un tad, kad ir miers tad atveras jaunas durvis:)
Jā Linda, es sarunājos/tiekos apzinātajos sapņos, reiz kapos vienkārši sajutu ka vēlos atslābināties un ielazt sevī sajūtas, pie katras kapu kopiņas man bija pavisam atšķirīgas sajūtas,tādas kā enerģijas viscaur staigāju, bet katra savādāka un ķermenis kustējās pats līdzi šai enerģijai-vienā jutu pilnu ķermeni ar spēcīgu patīkami mutuļojošu enerģiju (vecmāmiņa man ar kaut ko nodarbojās...) bet pie vectēva rokas liecās pie zemes un smēla,sajutu ka rokas ir pilnas ar gaišu enerģiju, bet man apkārt sastājās daudz ēnas,es pat nenobijos vienkārši devos prom, jo nepazinu tās.Tā ir vienīgā mana primārās realitātes uzdrošināšanās sajust mirušos nesapņojot.:)
O,super Kaspar, jo man arī kad sapnī tiekos ar būtni es sapratu ka man ir jāizstaro gaisma tieši no sirds rajona, ta kā jūtu ka nevienmērīgi plūst,tad saku būnei ka sūtu mīlestību tai, bet nespēju nokoncentrēties stabili un vienmērīgi un sāku atkal panikot un raut sevi ārā. Lieliski ka ir tik brīnišķīga vietne kur var salīdzināt savu pieredzi un vismaz apjaust notikumu gaitu. Jā man ir pat ļoti līdzīgas tevis aprakstītās sajūtas-man šobrīd ir tas paralizējošasi stāvoklis un netieku pie savas sapņošanas un tuvinieku sarunām.
Dziedināšanu sapnī es ari esmu piedzīvojis. Tas bija šogad. Ap mani bija sastājušies kaut kādi tēli un sacīja, ka es esot inficējies ar citplanētiešu vīrusu, ko mūsu medicīna nevarot noteikt. Tad nu viņi tur ņēmās ap mani un veica kaut kādu operāciju. Katrā ziņā bail nebija, toties nenormāli interesanti gan.
Interesanti, par to kā tu saki ka cepure tā kā uzlikta pec citplanētiešu vizītes. Man toreiz tāda pat sajūta bija, un uz diezgan ilgu laiku pārtraucās apzinātie sapņi ar ārpus ķermeņa pieredzēm. Nezinu kas tas bija vai bailes vai kaut kas cits, bet es atceros tikai to, ka man ļoti nepatika tas enerģētiskais stāvoklis kāds bija un tas bija tāds ļoti paralizējošs. Bet tad kaut kur pēc viena mēneša man sapnī neatceros kā bet atnāca info kā to pārvarēt un tā info bija tāda, ka no sirds centra ir jāstaro gaisma ārā. Un tad kad man bija šī šausminošā sajūta es vienmēr uzliku roku uz sirds centra un iedomājos, ka no manis nāk balta gaisma. Man tas ļoti palīdzēja:)
Ar mirušajiem runā tikai apzinātajos sapņos, vai pareizi saprotu? No viņiem nav ko baidīties!
Ar citām būtnēm un citplanētiešiem , ja nevēlies kontaktu, ir jāliek skaidri viņiem to saprast.
Mana personīgā pieredze ar citplanētiešiem bija smaga- tieši zemo vibrāciju un prātiskās struktūras dēļ.
Ja mokos ar jautājumu ko es daru starp konkrētiem cilvēkiem, apzinātajā sapnī es redzu sevi iepriekšējā dzīves pieredzē,tās ir vienas no visfantastiskākajām pieredzēm, pēc kurām man nerodas jautājumi -vai tiešām...jo redzējums/piedzīvojums ir ļoti bagātīgs visās tā izpausmēs.
Sveika Linda! Es kontaktējos ar aizgājējiem regulāri, viņi man daudz stāsta par sevi un mani pašu, esmu bijusi dziedināta sapnī un patiešām slimība atkāpās uzreiz no rīta,kaut zināju ka neizdzīvošu. Mirušiem na ir ļoti tuvi jo bērnībā visi tuvākie nomira vecāki/vecvecāki un vienīgais veids bija runāt ar viņiem apzinātajos sapņos-patiesībā mirušie mani ieslēdz apzinātajā sapnī-sarunai.Kad esmu atpūtusies pati kāpju pa logu laukā,atsperos uz elektrības vadiem un lidoju :) , bet pēc sarunas ar citplanētiešiem esmu labu laiku nomocījusies ar būtnēm un netieku vairs nekur,tāds kā jumtiņš,cepure, vai arī drūms līmenis...
Man pašam arī ir bijusi viena pieredze ar mirušajiem un toreiz diezgan nobijos. Ja uzspiedīsi uz manas bildītes man tur ir viens raksts, kad spilvens palika ciets.
Bet ar citas planētas pārstāvjiem es sarunājos savā istabā,viņi bija klāt,un rādīja/stāstīja ļoti daudz informācijas/formas,sākot ar to cik veidi ir viņu izskatā, tehnoloģijas,dažādas ģeometriskas formas īpatnējās izpausmēs,senu zemes civilizāciju ar kuru viņi dalījās ar informāciju un stāstīja ka nav nepieciešams nevienu nolaupīt, ka mēs visi esam viņu saziņas laukā un rādīja kā notiek šī saziņa(caur ko) mani stipri nobiedēja tas ka viņi rādīja ka mana meitiņa ir viņu...paralēli redzēju kā mana meita izkāpa no savas gultiņas-citā istabā un nāca pie manis, viņai šis saziņas laiks bija krietni lielāks nekā man, kā liels plīvurs aiz viņas stiepās ar smalkām sudraba zvaigznītēm, kad atvēru acis viņa stāvēja pie manas gultas līgojās un murmināja,tā tas atkārtojās trīs reizes, visas trīs reizes redzēju kā viņa atnāk no citas istabas un citplanētieši teica..."tu redzi, viņa ir mūsu" kad viņi sāka rādīt ka no vidējās meitiņas vēdera stiepjās kā tāds stariņš vai nabassaitīte uz trešās meitiņas vēderu, man sākās panika un es sevi ar spēku sāku raut ārā, mana vidējā meitiņa atkal jau bija pienākusi pie gultiņas un teica, ka pūce viņai neļauj gulēt. Kad naktīs jūtu līdzīgu enerģiju meitiņa staigā gar logiem it kā kādu meklētu, bet nesarunājās ar mani, vienkārši dodas gulēt. Man viņi radīja drošības sajūtu bet mani nobiedēja, šī saistība ar maniem bērniem.