Jocīgākais sapnis līdz šim.
Sapnis sākās ar to ka šausmīgi īsts viss likās. Lai garu stāstu samazinātu īsākā, sanāca sekojoši -
Es biju ar draugu blakām, un viņš saka ka viņš arī vēlas iemācīties saņemt informāciju no augšas, es teicu nav problēma uzdod jautājumu sev, šis uzdeva, un sāka skanēt OOuuuuummmmmm un pēkšņi viņš wow! Es zinu atbildi, Es sāku smieties un saku jā pārsteidzoši pat skaņu dzirdēju. Smējāmies un gājām tālāk ciemos. Tagad kad aizgāju ciemos pamanīju ka man enerģijas paliek daudz aktīvākas, un es tā bāc atkal tūlīt sākšu lidot. Protams pēc neilga brīža sāku arī lidot. Ja man prasītu tagad kā iemācīties lidot es teiktu pff tas ir viegli, un pat varētu treniņus pasniegt kā to darīt. Bet sapnī es lidoju visu cilvēku priekšā un šie brīnās- Es saku rekur tūlīt lidošu visi tā skatās un es lidoju.
Lidošana beidzās ar to ka apzinājos ka baigi daudz enerģija ir gan man fiziski tas kurš es guļu gan arī man pašam. Tad naktī domāju nu jā... Jāpavēro ko citi cilvēki dara, to arī darīju un daudziem pazīstamiem enerģiju sūtīju, bet tad es domāju bāc ko es daru? Un pēkšņi pretīm parādījās čuvaks.
Čuvaks skatās uz mani es pieceļos sēdus gultā, šis tāds takā fizisks, bet aura nespīdēja, un velk mani ārā no ķermeņa, man uzreiz bailes ja nu ielīdīs manā ķermeni un izleks pa logu ārā utt.. Protams turpina vilkt ārā pa galvas augšu mani. Es pretojos, un apsēžos sēdus gūltā, un cenšos kustēties, galvas augša sāka spīdēt un likās bāc nu jau būšu ārā ko tad?? Un uzreiz pamodos un pilnīgi mierīgs guļu gūltā, un domāju, hmm iziet no ķermeņa ir tik pretīgi, bet tieši šādi jau bija iepriekš arī, pēc brīža iemiegu un saku ok, kas tas īsti bija?? Sapnis turpinās vis ķermenis paliek auksts, nekustīgs stīvs, parunāt nevaru, pakustēties nevaru, un sajūta ka virzos ārā, un domāju bāc bet no kurienes man ir tādas jocīgas bailes??
Tad bilde uzreiz, esmu ārā no ķermeņa un ķermenis man ir kā sastāvdaļa ar kuru joprojām esmu saistīts un es lidinos riņķi, un kā bailes? Bailes?? Bailes? Par to ka tas ir tik atšķirīgi no tā kā līdz šim esi dzīvojis. Un pamodos saules gaismā no rīta un domāju bāaac... Toreiz bija tāpat pirms kādiem 4 mēnešiem, bet tad man bija paniskas bailes, kas tas bija kas tas bija kas tas bija? Tagad liekas tikai viens, ka iziešana no ķermeņa ir diezgan pretīga sajūta, bet kad tu esi ārā diezgan interesanti notiekas viss...
Sanāk tagad esmu nomodā trīs dienas, pa dienu, pa nakti, un tagad atkal pa dienu. Forši ja visi tie kas iet ārā no ķermeņiem un ceļo pa citiem visumiem sanāk nekad neguļ.
