Astrālā ceļošana
Astrālā ceļošanas spēja veidojas brīdī ko līdz mēs sākam apzināties sevi. Ko līdz mēs apzināmies kas mēs esam. Ko līdz mēs apzināmies un sajūtam ka mēs tikai dzīvojam ķermenī nevis esam ķermenis.
Cilvēki kuri sāk apzināties sevi, pārņem viss dažādākās sajūtas, rodas stipras bailes, rodas šermuļi, veidojas spazmas, un viena no īpašībām parādās ļoti īsti sapņi.
Kas ir Astrāla ceļošana?
Astrāla ceļošana ir mūsu dvēseles, iziešana no ķermeņa, lai redzētu, piedzīvotu, dzirdētu, sajustu daudz augstākas vibrācijas, pasaules, dzīvības, eksistences un daudz, daudz vairāk. Tava dvēsele esi tu, tā esi tu kas saprot, tā esi tu kas redz un analizē un saprot šo tekstu, tā esi tu kas redz sapņus, tā esi tu kas dzird un piedzīvo un vēro. Dvēsele vai Astrālais ķermenis vai šī apziņa ir tikai enerģijas forma. Šī enerģijas forma dod tavam fiziskajam ķermenim dzīvot spēku, elpot spēku, domāt spēku, dzirdēt spēku, kustēties spēku, mīlēt un priecāties spēku. Ja mēs šos spēkus izmantojam dienu dienā tad mēs jūtamies noguruši un bieži vien nav spēka domāt, vai darīt lietas kas agrāk sagādāja priekus. Šis bezspēks ir kosmiskās enerģijas trūkums ko mūsu dvēsele vai apziņa vai enerģētiskais ķermenis ir atdevis fiziskām darbībām.
Sauksim turpmāk dvēseli par apziņu, tavu apziņu. Tava apziņa smeļ spēkus un kļūst dzīvāka no daudz lietām, no aurām, no kosmiskās enerģijas, no planētu novietojumiem, kā arī no meditācijas. Ja mēs dzīvojam labās aurās, pie jūras, pie meža, pie saules, tuvu pie dzīvīgas zemes mums fiziski spēki un slimības nekad netrūks, taču tas nav vienīgais veids kā smelties spēkus, pats galvenais enerģijas avots ir Kosmiskā enerģija.
Kosmiskā enerģija ir vienīgais bezgalīgais dzīvības spēks, no kā pārtiek jebkas ko mēs spējam redzēt, sataustīt, pieskarties, un arī pat neredzamas lietas.
Kosmisko enerģiju mēs uzņemam dziļā miegā, un šo enerģiju izmantojam pēc tam mūsu ikdienas dzīvē. Mums pietrūkst spēki, mums rodas slimības, mums rodas neizpratne, mums rodas problēmas strīdi un daudz citu negatīvu lieto jo mums pietrūkst kosmiskās enerģijas mūsu apziņai. Pietrūkst jo mēs atdodam šo enerģiju fiziskām darbībām, pārslodzēm, kā arī sliktas pārtikas pārstrādē un sliktos uzturos kur mūsu ķermenim nepieciešamas daudz lieki enerģijas patēriņi.
Ja mēs meditējam, mēs spējam uzņemt ļoti daudz kosmisko enerģiju. Kosmiskā enerģija spēcinās mūsu auru, spēcinās mūsu intuīciju, intelektu, izpratni un aktivizēs 6.tās maņas. Ja mēs neuzņemam kosmisko enerģiju mūsu dzīve mums paskrien garām un mēs attopamies dienu pirms aiziešanas un tikai tad apzināmies daudz lietas kuras nespējām saprast.
Lai sāktu uzņemt kosmisko enerģiju, nepieciešama meditācija, meditācija ir nekas vairāk par apzinātu neko nedarīšanu. Tas ir moments kurā mēs nedz domājam, nedz kustamies, nedz redzam, un arī nedzirdam. Šīs visas fiziskās funkcijas mums meditācija ir jāpārtrauc. Visi saspringumi ir jāatbrīvo, un mierīgi un brīvi elpojam, un vērojam elpošanu. Ko līdz visas fiziskās funkcijas būs pārtrauktas, mūsos sāks virzīties iekšā kosmiskā enerģija.
Kosmiskā enerģija cenšas ienākt caur visām ķermeņu čakrām, pēdās, galvas augšā, plaukstās, deniņos, pierē, ceļos, astes kaulā, nabā, sirdī, un saules pinumā. Ko līdz tas sāk notikt mēs Jūtam patīkamu virmojošu sajūtu, dažreiz sajūta ir traucējoša, spiedoša, duroša, dedzinoša, vai kā piparmētra, vai arī patīkams vēsums. Ko līdz kosmiskā enerģija ienāk mūsu ķermenī, mums rodas dievišķas sajūtas, ja mēs turpinām nedomāt tikai vērot, tad mēs sākam dzirdēt skaņas no citām dimensijām, vibrācijām. Dažreiz ir sajūta ka mēs virzāmies uz debesīm, bezgalīgā pasaulē un gaismas mīlestībā.
Šādi mēs atveram mūsu čakras, 3. aci, un attīstām mūsu astrālo ķermeni, jo beidzot tas ir sasniedzis kosmisko enerģiju lai spētu augt.
Astrālais ķermenis vai tava Apziņa aug barojoties no kosmiskās dzīvības enerģijas. Kosmiskā enerģija ir dzīvības avots jebkam! Un arī tavai Apziņai tā ir nepieciešama, ja mēs domājam, kustamies, un veicam fiziskas darbības mūsu Apziņa pārstāj augt, neattīstot mūsu intelektu, izpratni, 6.tās maņas, mūsu cilvēka evolūcija ir pārstājusi savu funkciju, taču meditējot mūsu Apziņa uzņem visuma dzīvības enerģiju lai tā spētu attīstīties.
Pēc daudzām meditācijas reizēm mēs jūtam robežu starp ķermeni un sevi pašu. Mēs jūtam ka mēs kaut kādā veidā esam tālāk par ķermeni, kad mēs it kā tikai atrastos ķermenī. Mēs jūtam kā kosmiskā enerģija ir aktivizējusi mūsu apziņu visā mūsu ķermenī, un kā kosmiskā enerģija peld pa visu mūsu ķermeni iekšēji, no plaukstām uz sirdi no sirds uz galvas augšu, uz pēdām, un beigās tā nostājas kā balta gaismas lode, no kuras mēs redzam savu dzīvi. No kuras mēs redzam pasauli caur mūsu fiziskām acīm, no kuras mēs jūtam ka mēs tikai atrodamies ķermenī. Mēs jūtam sevi kā enerģijas lodi kura lēnām spēj plīvot vājā siltā patīkamā vējā.
Daudziem pārņem lielas bailes pirms mēs izkāpjam no ķermeņa, tāpēc to var darīt lēnām pamazām. Dažreiz liekas ka mēs ļoti ātri virzāmies tunelī prom no ķermeņa, uz vietu kur nekā nav. Tas tāpēc ka mūsu apziņa vel nav mantojusies astrālā ķermenī, un tās mantošanās brīdī tā nespēj neko uztvert kā tikai tukšumu un neko. Ko līdz apziņa būs tapusi astrālā ķermenī tā spēs virzīties ārpus fiziskā ķermeņa, atstājot saiti ar to. Saite ir kā maziņš augstas vibrācijas diedziņš, kas pārnes informāciju no ķermeņa uz astrālo ķermeni.
Neapzināta astrālā ceļošana ir sapņi, apzināta astrālā ceļošana ir apzināta sapņošana. Mēs spējam redzēt un vērot citas dimensijas citas pasaules, ceļot laikā un telpā, doties jebkur kur vēlamies, cauri sienām, cauri ūdenim, cauri uguns liesmām, un cauri kosmosam.
Sākotnēji izejot no ķermeņa mēs redzam telpu mums riņķī pēc tam varam doties kur vēlamies un kā vēlamies. Lēnām ātri ļoti ātri, vai pat uzreiz pārlekt visuma otrā pusē. Pēc apzinātas astrālās ceļošanas, mūsu izpratne par visu pasauli ļoti mainīsies, mēs sāksim saprast ļoti daudz lietas, mēs spēsim ļoti ātri mācīties jebko. Mēs spēsim ceļot mūsu dzīvēs, laikā un redzēt visus vēstures notikumus, mēs spēsim redzēt pašu patiesību, mēs spēsim mantot ļoti daudz spējas, mēs spēsim atcerēties mūsu dzīves, mēs spēsim saprast pašu eksistenci un mūsu iemeslu. Mēs redzēsim kāpēc citi ir savādāki, mēs redzēsim visu ko vēlēsimies, bet pirms mēs vēlēsimies mēs sapratīsim ka mēs esam pats visums, un pats visums esmu es. Viss ko mēs vēlēsimies mēs sasniegsim, viss ko mēs veidosim būs kā brīnums, viss ko mēs runāsim būs kā dziesmas citu ausīs. Šo sauc par apgaismību. Jebkura doma piepildās.
Taču arī šajā izpratnē mēs apzināmies ka jebko spējam sasniegt un vēlamies sasniegt mieru lai neatņemtu mūsu svētlaimi.
