Kopš atsāku regulārāku meditāciju ir pāris lietas kas sāk nākt klāt...
1. Tas ka kjermenis virmot sāk, un pietiek pat nedaudz atalābināties kad patīkams virmojiens pāri ķermenim iet.
2. Tas ka ik pa brīdim kāda info atnāk.. un man tas patīk.
Šoreiz sapnī... guļot vaicāju jautājumu... Bet kāpēc vispār ir dzīve? Kāpēc pati eksistence ir?
Tad pēkšņi spoža gaisma pavērās, un viss spoži balti vizzuļo... un mirdzoša vizuļojoša enerğīja dod izpratni... tagad jau pašu domu esmu piemirsis... Bet.. augstakais es kas esi tu tīrā apziņas forma ir tik piepildīta ar enerğīju, ka no tā masveida enerğijas daudzuma viņai nekas cits neatliek kā projecēt sevī realitāti par tevi un tavu dzīvi...
Tanī sajūtā tas uzreiz bija skaidrs ka dzīve tiek projecēta veidota un tu to pats veido.
Tanī sajūtā uzreiz bija skaidrs ka koncepts par laiku īsti nav.. ir tikai pārmaiņas kas notiek.
Un tur bija vēl... ka realitāte arī tiek projecēta lai ieturētu līdzsvaru starp visu. Bet šo domu kāpēc tā ir piemirsu īsi pēc pamodos.
Nu tā meditācijas padara dzīvi atkal interesantāku.. :D cheers.
Send message
