Man vispār sāk patikt šie mazie stāstiņi.
Sēž ceļa malā tuksneša vidū divi vīri. Kā autobusa pieturā abi skatas uz priekšu un redz ceļu. Ceļš iet uz kreiso pusi un uz labo pusi.
Vīri viens otram blakām sēž, galvu rokās turēdami. Noguruši drūmi un nerunīgi, vai vieglāk sakot, sēž, un nerun, kā saka atgūst elpu.
Vienam vīram viarāk darbojas kreisā puslode otram vīram vairāk labā puslode. Vīri viens ar otru nesarunājas, un jau ilgu laiku tup un ne uzpriekšu un ne uz atpakaļu tiek. Tā teikt zemapziņā viens automātiski jūt nelielu vilkmi doties pa kreisi, savkārt otrs jūt nelielu vilkmi doties pa labi. Enerģījā vai zemapziņā viņi abi staro šo sajūtu, un dēļ šīs sajūtas vien rodas neliela distancēšanās vienm no otra. Dēļ noguruma trūkst arī tā piecelšanās kājās un viegls jautājums- Hey kur dodamies brāl???
Bet dēļ noguruma tup, tā teikt, vārdi ir mēles galā bet ārā nenāk. Ja abiem enerģīja būtu līdzīga, viņi vienkārši pieceltos un abi dotos vienā vai otrā virzienā. Šī enerģija traucē komunicēt, un impulsīvi brīvi rīkoties.
Šis piemērs attiecas uz mums daudziem. Ja kaut vienam vēlme ir vienā virzienā doties un otram otrā, enerģētiski tas mūsus abus jau mijiedarbo, vai nu pietuvin avai attālina. Savkārt runājot mēs varam viens otru enerģētiski salāgot vienā virzienā un arī uzreiz doties tajā virzienā.
Kad vaicāju kāds ir risinājums... Enrico pavisam vienkāršu piemēru, sēdiet nevis viens otram blakām...
Bet apsēžieties pretīm viens otram, tad viens jutīs ka jādodas pa kreisi, un savkārt otrs pa labi, bet takā viņi sēž viens otram pretīm, abi varēs doties vienā virzienā... Tas saucās the magic of perspective. Vai vieglāk sakot, ko nespēj vārdi, ko nespēj enerģīja to spēj neliela sajaukšana telpā, dejas, notikumi, piedzīvojumi, rīcības utt..
Tā teikt izjauc ierasto secību, radot jaunu kārtību, jauna kārtība rada jaunu elpu, un jaunu skatu uz dzīvi, un iespējams ka šajā jaunajā skatā abiem enerģīja ir vienkopus. Ja tā ir vienkopus, par došanos vienā virzienā no cita skata punkta, (apsēžoties pretīm) Tad arī vārdi, un kustība uzreiz iznāks ārā..
Līdz ar to ja autobus ilgi nenāk un skaties visu laiku ceļam uz kreiso pusi, tad apgriezies riņķī un sanāks skatīties uz labo pusi, zemapziņā - Ielūkosies nākotnē!:D
Ceru ka vismaz doma tika uztverta, :D Cheers...
Lai arī jocīga, tomēr manuprāt tas ir daudzās tradīcijās piekopts, dejošana, šupošanās, kustība, kur viens otram pretīm sēž un ieskatās. Kā arī dejā kā tādā tu ar savām kustībām izmaini gan savu enerģiju, atrašanos vietu, un telpu.Līdz ar to atkal skata punktu vai - The magic of perspective :)
