Vienmēr būs otra iespēja.
Vairāk informācijas ienes vienu vairāk terminos un definīcijās, vairāk definīcijas rada vairāk neziņu, un te rodas paradokss, vairāk zināšanas tevi ieved lielākā neziņā. Šo lietu vairāk pielīdzināt pasaules izzināšanai. Ko viens zinās par Dievu ja viņam ir tūkstošiem dažādu priekšstatu par to. Ko viens zinās par kādu reliģiju ja ir tūkstošiem pretstatu vienam ar otru. Ko viens zinās par sevi ja vienam ir tūkstošiem domas par to ko redz nevis par to kas ir tas kas redz.
Apgaismība un izpratne sākās brīdi kad viens sāk iedziļināties tajā kurš ir tas kas dzīvo un kurš ir tas kas redz pasauli. It kā visa pasaule būtu radīta lai novērstu tevi no šī viena vērotāja. Izpratne un pati gaismas pasaule plūst caur to kurš apzinās sevi un dzīvi, un dzīvības plūsmu. Viens kurš meditē ir dzīvības plūsmā un redz dzīvi pilnīgi pretēji no tiem kuri redz dzīvi ārēji un ārējos uzskatos veido sevi par tēliem, personībām, veiksmēm un neveiksmēm. Dzīvei pašai nav nozīmes, bet pārpilnā definīciju pasaule cenšas rast tai iemeslu un nozīmi. It kā visa šī informācijas plūsma censtos kādu novērst no būtības no paša galvenā "Kas esi Tu kas redz šo pasauli"!
Lai arī daudzi tik ļoti ierakušies identitātēs, definīcijās, tēlos un ilūzijās tik dziļi ka viņiem dzīve gar acīm nozibsnī ātri. Citiem kuri nespēj redzēt ko dzīve māca, ko dzīve grib pateikt seko ciešanas.
Kā pats visums māca citus, kuri neredz? - Caur ciešanām.
Viens piemērs : Viens cilvēks kurš ļoti gribēja kļūt par auto sacīkšu varoni un parādīt sevi citiem, katrās sacensībās sasita savu mašīnu tā ka vajadzēja tērēt stundas un pat dienas un negulētas naktis lai varētu atkal uz nākošām sacensībām sagatavot savu auto, un sacensības kurās ieradās daudzi draugi viņš nobrauca tikai pus apli, jo atkal sasita savu mašīnu, pa vietā kur tas likās neiespējami, Bet šis cilvēks neredzēja ko dzīve grib pateikt, un turpināja to darīt un nākošās avārijas bija jau kritiskākas. Līdz ko mašīna bija nelietojama. Un pats par laimi necieta, bet palika domas, kāpēc tā neveicās? Labi ir ja cilvēks aizdomājas un cenšas redzēt kāpēc, slikti ir tad ja nosoda sevi un citus savās neveiksmēs un atkal cīnās tālāk pretim pats sev. Kā vēlāk izrādījās šim puisim dzīve bija plānojusi ko vairāk par eļļainām rokām, drīz vien aizejot no auto sporta viņš dabūja labu darbu un izveidoja savu ģimeni. Bērns kā daudzi saka ir Dieva dāvana, un tas ir ļoti patiesi.
Bet ja iet pārāk tālu un neredz ko dzīve cenšas pateikt, daudzi bieži vien nonāk slimnīcā tas ir tiešām atkarīgs no katra individuāli kas būtu nepieciešams lai cilvēks sāktu domāt un saprast ka beidzot ir jāmaina tas kas ir jāmaina. Kā daudziem nelabvēlīgiem vecākiem, kuriem bērni nonāk slimnīcā un tad viņi ilgām naktīm domā un uztraucās par savu bērnu. Dzīve vienmēr uzrunās mūs katru, tie kuri meditē un ir ar sevi tiem vienmēr būs sajūtas un iekšējā balss kas liks saprast ko ir jādara un ko nav jādara. Tie kuri ir vienaldzīgi pret sevi un savām jūtām un ko eņģeļi vai skolotāji cenšas pateikt, tiem tas sāk parādīties fiziskā veidā, kā problēma vai kā ciešanas gluži kā govīm gans kurš rada sāpes ja govs cenšas to šķērsot, tā šiem vienaldzīgiem cilvēkiem ir šķērslis ciešanas vai sāpes kuras rodas darot un dzīvojot nepareizi. Un nebūt nepareizi, drīzāk kuri nav saskaņā ar sevi un visumu. Piemēram ja Jūs vēlaties mainīt savu dzīvi uz labo pusi tad Jums dzīvē automātiski uzrunās visas lietas un notikumi kas centīsies Jums parādīt pareizo ceļu.
Šo tēmu varētu stāstīt ar daudz piemēriem, bet ko darīt ka ir pa vēlu?
Nekad nav par vēlu! Vienmēr mums ir dotas iespējas jo mēs dzīvojam lai gūtu pieredzes kuras mēs vēlamies un kuras mums nepieciešamas mūsu individuālai evolūcijai. Reti kad bet notiek kaut kas neplānots un vai tā būt avārija vai smaga trauma kas beidzās ar nāvi. Mums vienmēr būs otra iespēja! Mēs kas esam šī pasaule, tu kas esi šis lasītājs faktiski esi vienīgais kas eksistē! Nav nekas ārpus kas būtu tik īsts kā esi tu! Dzīve nekad nebeidzās tā pārveidojās un sāk jaunu sapni, piemēram ja kāds cieš smagā avārijā, bet apzinās to ka vel palika kas neizdarīts dzīvē viņam vienmēr būs iespēja atgriezties un tad no šīs avārijas tiks cauri sveikā. Lai gan tas vai viņš to atcerēsies vai nē tas ir cits stāsts, jo bieži vien individuālās vēlmes neiet kopā ar to kas notiktu ja viņš apzinātos savu mirkli kurā viņš bija ārpus ķermeņa pretim gaismas būtnei kura vaicāja vai vēlies turpināt dzīvi? Jo ja arī šo atcerētos tas iespējams izmainītu viņu skatu uz dzīvi tā ka viņš vairāk nespēs piepildīt savu vēlmi dēļ kuras izvēlējās atgriezties. Lai kā tas arī nebūtu par šiem stāstiem ir daudz informācijas pieejamas un daudzi to ir piedzīvojuši, bet pāreja ir acu mirklī.
Bet mans stāsts ir nedaudz savādāks lai arī iepriekš teiktais ir vienkārši saprotams, tad šī pieredze man lika ļoti aizdomāties, kad man bija 25 gadi es braucu mājās ar mašīnu pa savu ierasto ceļu, un pēkšņi aizmugurē kaut kas ļoti uzsprāga mašīnā vai tas bija gāzes balons, vai tas bija kas vēl spēcīgāks, bet visa mašīna bija liesmās, un es arī, mašīnā bija vel cilvēki bet kā es to tad redzēju ka visi jau ir degoši un nekustīgi. Man bija tik ļoti lielas sāpes ka es nespēju pakustēties un jau tā kā aizvēru acis un apgūlos kad dzirdēju balsi, Matīss vai tu vēlies dzīvot? Es teic jā!!! Un guļot mašīnā es strauji sāku celties, no visa spēka un pamodos gultā no smaga lēciena vai kritiena. Pavisam jaunā ķermenī, un pavisam jaunā es domāju pavisam jaunā man bija vien nieka 12 gadi, un ķermenis bija lielā neizpratnē uz pirmo brīdi. Tad bija ļoti daudz pārdomas, kāpēc un kas tur notika? Un kāpēc tik ļoti agri laikā atmeta atpakaļ. Tik agri laikā jo pēc šīs pieredzes šajā vecumā es veikšu izvēles kuras neļaus šim notikumam atkārtoties. Dzīve mani veda tajās pašās sliedēs un 20 gadu vecumā kad sāku veidot ūdeņraža motoru savam auto, dienu dienā visādas ķibeles notika, un stāsts bija pavisam dīvains kad šai mašīnai kurai vēlējos likt ūdeņradi es atslēgas biju atstājis otrā mašīnā. Tad vienu dienu kad es jau pēc tik daudz nesaprotamām neveiksmēm saistībā ar šo ūdeņradi biju beidzot visu salicis kopā, eju uz mašīnu pēc auto atslēgām kurā es uzstādīšu šo ūdeņraža motoru, un skatos ļoti jocīgi! Atslēgas ir nozagtas. Manā auto ir izsists logs kurā atradās otras mašīnas atslēgas, un ir nozagtas tikai tās atslēgas kuras man vajadzēja! Un lai visu padarītu vēl jocīgāku tad es parasti turēju auto rezerves atslēgas tajā pašā auto kuras arī nozaga zaglis. Teorētiski zaglis nozaga atslēgas ar kurām varēja iedarbināt gan auto kuru apzaga, gan arī manu ūdeņraža auto.
Un tad es apjucis stāvēju un nesapratu, kā tas ir iespējams ka man dzīvē neko nav nozaguši un tieši, tieši, tieši tajā dienā tieši tajā rītā kad gāju darīt to ko tieši man vajadzēja nozog tikai to ko man vajadzēja lai šo ūdeņradi varētu uzstādīt. Izsita tieši to logu, paņēma tieši tur tieši tās atslēgas kuras man vajadzēja, un paņēma arī firmas dokumentus kurus pēc tam sētniece man atnesa. Bet tieši tas brīdis bija tas ko dzīve neļāva man darīt lai neaizietu to ceļu kuru es jau gāju. Lai gan tad es to neapzinājos un nezināju, bet tagad es to apzinos un dzīvoju laimē ar to kā dzīve veido katru pieredzes un likteni.
Kādu dienu mēs pamodīsimies un teiksim Tas bija tikai sapnis!
Kad mēs sāksim meditēt un atvērsim trešo aci mēs pamodīsimies ar sajūsmu Cik tas bija skaists un īsts sapnis.
Kad mēs būsim guvuši visuma izpratni mēs pamodīsimies un teiksim es beidzot esmu!
