Pirmā saule
Tā bija visskaistākā, vissiltākā, un viss burvīgākā pieredze visā apziņu plūsmā ko spēja vien kosmiskā un dievišķā apziņa vienlaikus piedzīvot. To nespētu saukt pat par pirmo dienu šajā zemē, vai pasaulē jo šis bija notikums un pieredze kas pastāvēja tikai vienu vien reizi!
No zemiem dimensiju slāņiem kuros tapa spalga vāja dzeltenas krāsas gaismiņa ko bieži dēvējām par vāju dvēseli kas tumsā rādija ceļu, pirmo reizi mēs pieredzējām pāreju no tumsas gaismā redzot mūsu pirmo sauli. Gaisma kas ne vien rāda ceļu bet dod dzīvību gaisma kas atvēra mums acis ļāva redzēt daudz un dažādas jaunas dzīvības formas, kā ūdeni, gaisu, zemi, kokus, dabu, un pašu skaistāko un neaprakstāmāko sajūtu mīlestību un dzīvības prieku, Par to ka mēs esam beidzot dzīvi šajā skaistajā pasaulē. Daudzi no mums pirmajā gaismā ko radīja kosmiskā apziņa izgaisa pārveidojoties gaismas ķermeņos, jo šī spēcīgā mīlestība ļoti strauji aktivizēja mūsu apziņas enerģijas kanālus veidojot jaunu pavisam nepiedzīvotu enerģijas atmodu kas atvēra un dalīja mūsu rupjās ķermeņa šūnas pārveidojot tās ļoti smalkās gaismas enerģijas daļiņās ko retais uzreiz sauca par gaismas ķermeni, šiem ķermeņiem tapa spārni un gaismas spējas kas nāca no sirds. Daudzi sauca tos par Siddhi cilvēkiem kas nozīme no sirds cilvēks.
Lai arī šo būtni vairs nenosaukt par cilvēku jo tas vairs nedarbojās tik rupjās enerģijas vibrācijās kā lielākā daļa no mums un tiem vairs nav tik noteikts fiziskais ķermenis, taču šie cilvēki manā sirdī spēj bieži un bieži dot un rast mīlestības sajūtu atceroties par pirmo Sauli ko piedzīvojām. Šīs sajūtas mēs sajūtam kad šie cilvēki ir blakām, vai atceroties par tiem. Atceroties veidojas telepātisks kontakts jūtot mūsu sirdīs lielu mīlestību, tas vienmēr mums palīdzēja ar šiem cilvēkiem sazināties pat tad kad jau sen viņi ir aizgājuši no mūsu pasaules, aizgājuši daudz augstākās pasaulēs kur mīlestība un dzīve ir daudz skaistāka un brīvāka, taču mēs to nespējām saprast kad viņi mācīja
- Pie mums viss ir iespējams! Pie mums mēs varam ceļot laikā un telpā redzēt visu ko vēlamies! Pie mums pirmā saule ko piedzīvojām mēs kopā ir nebeidzoša, un patstāvīga un 10000 reizes spēcīgāka, un ik reizi kad ielūkojies šajā saulē tu jūti jaunu dzīvību, jaunu sevi, jaunus spēkus un vel neizbaudītu bezgalīgu mīlestību ko mēs saucam par dzīvības spēku!-
Ik reizi atceroties šo sauli mēs palikām ar asarām un ļoti skaistu mīlestības sajūtu sirdī. Pirms saules mēs bijām tumsā, kur mita tikai maziņas gaismas dvēselītes, un dzīves kustības bija ļoti lēnas, ar bailēm pilnas nezinot kas tur tumsā mīt, un tad no nekurienes, it kā pavērās aizkari vaļā kā smags un spēcīgs ūdens lija pirmie gaismas stari, kā zelta lietus no gaismas dzīvām daļiņām kas uzreiz cēla mūs augšā it kā rokas kas cēla mūs un virzīja ārā no tumšās vietas. Mēs Jutāmies kā piedzimuši vietā ko vārdi nespēja izteikt. Mēs redzējām kā siltā saule atkausēja ledājus, pēc ledājiem parādījās liels, liels ūdens kalns kas strauji virzījās uz visām pusēm atstājot zem tā baltas, baltas smiltis. Un pēkšņi no baltām, baltām smiltīm kā spēcīgā gaisma lauzās ārā saule, saule kas nebija tik spēcīga gaisma kā viss apkārt, kā gaisma kas mūs izcēla no tumsas, bet tā bija tikpat mīloša un skaista un šī saule virzījās ārpus no baltām, baltām smiltīm, un vietā atstājot tumšas melnas smiltis, un šīs baltās smiltis lēnām saka kvēlot un karst, un kļūt daudz spēcīgāka izmēros kā šīs melnās smiltis. un lēnām viens no otra atdalījās un virzījās kā dejā viens otram pa apli, saucot to par bezgalīgu pievilkšanos un attālināšanos vienam no otra. Gaismas cilvēki sacīja man sirdī
-Mēs dzīvosim pasaulē kur vienmēr būs divas puses, viena silta un otra auksta, viena laba viena ļauna, gluži kā jūs piedzīvojāt pāreju no tumsas gaismā, jūs pieredzēsiet kā šie divi kosmiskās apziņas nosapņotie tēli veidos jūsu dzīves. Veidojot bezgalīgu plūsmu vienam ar otru taču viens kurš šīs plūsmas vēros vienmēr būs augstāks par abiem ceļot citus un veidojot pats savus sapņus un pasaules, un šis cits vienmēr būs sirdīs ar mums no gaismas pasaules kas kā reiz cēla mūs tā arī cēla jūs no tumsas.-
Kad pirmā diena pagāja mēs sākām vērot kā spēcīgā saule sāk atdzīvināt visu dzīvo, no zemes cēlās tauriņi, no zemes cēlās visskaistākie ziedi, it kā pieceļoties no zemes, it kā piedzimstot beidzot un priecājoties un runājoties viens ar otru, bija ziedi kas stiepās kilometriem plati, kilometriem augsti, smaržas vel neredzētas, bija maziņi tārpiņi kuriem spīdēja liela zelta krāsa aura, kura kā pērles vizuļoja viss apkārt mazajam tārpiņam, un dodot dzīvību visiem zemes gabaliņiem uz kuriem tārpiņš rāpoja. Saules enerģija bija tik spēcīga ka viss stiepās gaismā viss staroja, viss dzīvais bija sadarbībā ar visu būdams viens vesels, būdams viena liela dzīvība un mīlestība.
Vēlāk pār zemi nāca daudz būtnes kuras bija ļoti garas, dažas pat garākas par daudziem kokiem, šīs būtnes bija kā tehniski meistari, lai gan tad vērojot šo tapšanu mēs nespējām saprast ko īsti vēlas šīs būtnes, taču gaismas cilvēki teica ka šie cilvēki ar tehniskām zināšanām, stabilizē un aktivizē zeme daudz vietas sniedzot zemei dzīvību un spēkus, lai gari kas dzīvos zemes centrā spētu sazināties ar citām planētām visā visumā kurš vel nebija tapis, bet tajā pašā laikā mēs jau zinājām ka būs tāds, un visu par to zinājām. Šīs būtnes ar ļoti augstu domu viļņu spēku spēja izmantot spēcīgo gaismu un no tās radīt jebko ko vēlējās, tās radīja ar smadzeņu viļņiem no gaismas, daudz dzīvības, daudz lielas daudz mazas, bet radoties šīm dzīvībām mēs jutām Ka mūsu skaits kuri vēroja sāka samazināties. It kā šīs būtnes deva vietu mums katram uz šīs skaistās vietas. Šīs būtnes radīja daudz arhitektūras, piramīdas, kalnu izvietojumus, grēdas, pazemes tempļus, un arī mazāku planētu kas riņķo ap zemi ko sauca par Mēnesi. Mēnesis bija dots lai mēs zinātu pārejas, lai mēs zinātu virzienu, savukārt pašu mēnesi izmantoja lai spētu ar šo planētas palīdzību sazināties ar citām būtnēm citās planētās vai pasaulēs, mēnesim bija divas puses, viena kas ir vērsta pret zemes lodi otra prom no tās un pret zemes lodi vērstā bija vērošanai, otra puse bija ar speciālu iedobumu lai izmantotu to kā gaismas vibrāciju raidītāju, un uztvērēju. Šīs būtnes arī spēja izveidot interesantas lietas kas spēja locīt telpu un pārvietoties kosmosā, viņi teica ka katram objektam nav atrašanās vieta ne telpa ne izmērs, katrs objekts ir enerģijas vibrācija, kurā ir norādīta atrašanās telpa, un izmērs. Un viens objekts mazāks vai lielāks ir saistīts ar otru, un bezgalīgi, gaismas cilvēki teica ka šīs būtnes ir ļoti tehniskas un ļoti labi zina visus likumus, taču gaismas cilvēki man sirdī teica, ka šīs būtnes ir manas tehniskās domājošās puses spoguļojums manis pašas apziņa un pasaulē ko es redzu, jo viņi teica ka vērojot un domājot es sāku iedziļināties vienā no visumiem ko viss bezgalīgais man piedāvāja.
Mēs apjukām un Es sapratu, es skatos un vairāk nevienu neredzu jo es Esmu viens. Mēs bijām daudzi kā viens, bet tagad esmu viens! Kad pirmā saule nāca un cēla mūs no tumsas mēs bijām vienoti, pat tad nebija laika sajūtas kādas ir tagad, tad bija tikai gaisma, mīlestība dzīvība, un viss, viss skaistākie un zeltainākie mirkļi no manas eksistences kas joprojām eksistē tagad, taču es sāku sajust kā tā arī sāk attālināties no manas tagadnes veidojot pagātni. Es sāku baidīties un vaicāju gaismas būtnēm kuras arī sāk virzīties tālāk un tālāk, šie gaismas cilvēki spēja man atbildēt.
-Ko līdz mēs iedziļināmies vienā visumā, vienā domā, mēs radam jaunu visumu jaunu domu ko mūsu apziņa pati izveido, mēs izveidojam jaunu pasauli jo pati pirmā saule kas cēla mūs no tumsas deva mums dzīvību, šī dzīvības enerģija dod dzīvību jaunām pasaulēm, un tu esi tas Kurš tieši tagad piedzīvo jaunu pasaules radīšanos. Esi ar sevi pieredzi visas jaunās pasaules ko tava brīvā fantāzija un iztēle vēlas piedzīvot, pēc tam atgriezies pie mums! Mēs vienmēr būsim ar tevi un vienmēr mīlēsim tevi! Atgriežoties tu gluži kā pirms brīža dzīvosi tikai tagadnē un atcerēsies visu kas ir bijis un bija un vel būs, vienlaikus piedzīvojot visu! -
Es vaicāju bet kur es dodos tagad?
- Tu dodies jaunā pasaulē, kopā ar savām visām būtnēm kuras reiz cēlās līdz ar tevi no tumsas, un jaunā pasaulē šīs būtnes būs vienmēr ar tevi tev līdzās taču dažādos veidos, pasaule kuru tu izveidoji šīs būtnes ir tev draugi, ģimenes radinieki, vai ļoti tuvi cilvēki, taču tu pats izveidoji to, tu pats izveidoji laiku, tu pats izveidoji tehnisku domāšanu, tu pats izveidoji sevi kāds esi tagad! Tu pats izveidoji visu ko redzi sev apkārt, laiks un atmiņas ko vēlējies piedzīvot atņēma tev tagadni kurā mēs visi vienlaikus jau esam un visu zinām, taču pēc brīža tu jau atcerēsies šo momentu būdams kopā ar mums un tagadnē! Mēs tevi mīlam un vienmēr būsim ar tevi!
Uzreiz pēc mirkļa likās ka iekrītu dziļā akā, kā tunelī gaismas tunelī, kas ļoti ātri, ātri sāka virzīties. Kā atzares uz visām pusēm bija sajūta ka ļoti ātri tuvojos zemei, un ļoti lielā gaismā iekritu, atverot acis pirmo reizi es redzēju savus izvēlētos vecākus. Viss bija tik lielā gaismā, aizverot acis atkal biju pie gaismas cilvēkiem, aizverot atkal pie saviem vecākiem. It kā dzīve visu laiku pārlektu no vienas pasaules otrā, arī pēc gadiem aizverot acis pamostos citā pasaulē kura ir daudz savādāka nekā šī, bet tie paši cilvēki ar mani apkārt, mans ienaidnieks šajā pasaulē ir labākais draugs citā pasaulē, mana mātei šajā pasaulē es esmu tēvs citā pasaulē.
Gadiem un pasaulēm ejot es vairs negūstu baudījumu no dzīves, es guvu baudījumu no visskaistākajām pasakām, atmiņām un sajūtām no gaismas pasaules ko spēju baudīt vien niecīgu kripatiņu iedziļinoties meditācija, meditācija kurā norobežoju savas domas no jaunas pasaules radīšanas, negribot vairs pieredzēt bagātību, negribot vairs pieredzēt notikumus, gribot tik būt ar sevi un mieru, un sajust kaut nedaudz saules ko sajutu pirmajā saulē!
Pirmā saule, ir kā atskaites punkts manai visskaistākajai dzīve, visskaistākajai atmiņai jo šajā saulē es piedzimu lai dotu dzīvību citiem! Dotu dzīvību jaunām pasaulēm un gluži kā reiz mani šī saule cēla no tumsas es celšu citus no tumsas dodot iespēju pieredzēt to citiem cilvēkiem.
Cilvēki tumsā dzīvojot kā reiz es dzīvoju nespēj sajust un pat iedomāties pasauli kuru nav redzējuši, un uzskatot šo vienīgo niecīgo gaismas gariņu kas rāda ceļu pašā tumsā par vienkāršu gariņu bez nozīmes. Šis vienkāršais gariņš pašā tumsā ir kā gaismas virziens un ceļš uz mūsu pirmo sauli! Šis vienkāršais gaismas punktiņš tumsā ir virziens kas dos tev jaunu domu par pirmo sauli, un šī jaunā doma radīs jaunu pasauli jaunu visumu, piepildot tevi ar gaismu, ar sauli, ar mīlestību ko ikviens sajūt sev sirdīs vien iedomājoties par to!
Gaismas cilvēki vēro gan mūsu ciešanas gan mūsu priekus, un saprot tos kā parastus mūsu pašu radītus notikumus kuriem mēs paši piešķiram nozīmi, ko līdz mēs spēsim būt vērotāji un skatīties uz abām pusēm no malas mēs sāksim tapt gaismā un mīlestībā, ko līdz mēs spēsim saprast ka pirmā saule ir tas ko mēs vēlamies, mēs sāksim veidot jaunu pasauli jaunu visumu kurā mēs paši celsimies no tumsas jaunā gaismā jaunā pieredzē un jaunā daudz skaistākā pasaulē!
Aizverot acis Es ieelpoju, sajūtot sevi tieši tāpat kā sajutu kad cēlos pirmajā saulē, Es Esmu Dzīvs tieši tagad! Es esmu dzīvs tieši šeit, es sevi sajūtu iekšā tieši kā es sevi sajutu tad. Dziļi elpojot Es attālinos, un peldu siltā miera pilnā gaismā laimes pilns, un vel nebijušās sajūtās ko vārdi nespēj izskaidrot. Es beidzu lasīt un sajūtu - Es esmu piedzimis jaunā pasaulē!
Pirmā Saule.
