Stāsts ir par kādu Reliģijas ekspertu, kurš zināja visas releģijas, budismu, un vairāk gan austrumu reliģijas, arī Hindi.
Un viņš bija pat profesors skolā, mācīdams jauniešiem par zināšanām ko ir apkopojis. Un ļoti daudz zināšanas bija lasījis un izzinājis, taču viņš vienmēr vēlējās satikt īstu guru, Zen, vai kādu citu.
Vienu dienu viņam radās iespēja satikties ar ļoti vecu Guru. Satiekoties, profesors ar Gurū sāk runāt, par visām tēmām saistībā ar reliģiju un visu ko zin par to. Taču guru atbild, vai tēju dzersi?
- Profesors - Jā protams.
Tālāk profesors atkal sāk runāt par visām gudrībām, censdamies rast atbildes no Guru, runā un runā, tikmēr Guru pilda tējas tasīti, Profesors turpina runāt un runāt, Guru jau tējas tasīti ir piepildījis, un jau sāk līt ārā tēja pāri malām.
Profesors, cenšas vel daudz tēmas aizskart, taču vienā brīdi tēja ko lēja Guru, notecēja no galda un virsū uz profesora biksēm, un profesors, Auč--- Kāpēc tu tā dari??
Un Guru atbild - Tu esi kā šī tasīte, pilna līdz malām, un nedod vietu jaunām lietām.
