Neroc necīni taisnību, Taisnība vai pareizība šķietama prāta fikcīja.
Vienmēr mēs girbam pastīties uz otru teikdami tas to dara pareizi, vai tieši tāpēc tā notikas jo to neizdarīja.
Taču visums sevī neparedz taisnību, viņš sevī paredz vienlīdzību. Viņš paredz vienlīdzību starp ikvienu, jo ikvienu arī ļoti mīl.
Neviena dzīva būtne nav labāka par otru, neviena dzīva būtne nav zemīgāka pa otru. Viss ir vienlīdz mīlēts un vienlīdz taisnīgs un paties savā būtībā.
Cilvēks ir apmāts ar illūzīju par kontroli, un illūzīju par taisnību. Ja visumā būtu taisnība tad mēs arī zinātu kas bija pirmā Vista vai Ola.
Ja visumā būtu taisnība tad mēs arī zinātu un spētu prognozēt rītdienu, jo tas būtu acīm redzams. Taču visums ir citās domās. Ja tu esi daudz tiecies pēc saules, tev visums dāvās ēnu un saulīti citiem, ja tu esi daudz tiecies pēc varas tad visums tev dāvās prētējo un dos iespēju citiem.
Un galu galā, kāpēc tā notikās? Kāpēc akmens no kalna sāka ripot? Tāpēc ka tas bija tuvu malai? Bet kas akmeni nolika tuvu malai? Tāpēc ka bļaušana vai vibrācija vai vējš to pastūma? Bet kas tad radīja vēju? Un tā mēs varam iet tālāk un tālāk un pašu patiesību nekad neatrast jo tādas nemaz nav, viss bija paties... Un viss ir paties!
Puķīte izauga tāpēc ka tai bija mīlestība, tāpēc ka tai bija ūdens, tāpēc ka tai bija saule, tāpēc ka to kāds iestādīja, tāpēc ka iepriekšējā puķe atstāja sēklu, tāpēc ka iepriekšējai puķei bija saule ūdens un vis tas skaistākais.
Kad apstājies pie sliekšņa skatoties, ko es darīju nepareizi, vai ko citi dara nepareizi, atceries viss notiek pareizi! Viss notiek tā kā tam janotiek, neviens tavs lēmums neiespaidoja iznākumu, un neviena tava rīcība nebija atbildīga par šodienu. Visums tā darīja visu lai ieturētu līdzsvaru un vienlīdzību par visu.
Neapmaldies ilūzījā, ka iestādot sēklu šodien izaugs puķe rīt, Iespējams izaugs iespējams nē, iespējams viņa būs skaista iespējams nē.
Necīni viņai augt kliegdams virsū audz ātrāk, vai audz pareizāk, viņa tāpat izaugs pa to ko viņai jaizaug.
Necīni nemaini cilvēkus, tie tāpat izaugs pa to ko visums ir paredzējis.
Neroc taisnību, nēsi taisnības cīnītājs.. Taisnība ir vienlīdzība un līdzsvars pretīm visam.
Ļauj visumam plaukt un ar plašu sirdi vēro kā tas pats notiekās, ar plašu sirdi skaties ka tas akmens ripo no kalna, un kā tā puķīte izaug.
Neķer krītošos akmeņus, neroc taisnību, radi skaistumu sevī un ļauj lai tas notiekas pat no sevis!
Send message
