Ceļojums uz Nepālas kalniem bija pēkšņs un neplānots taču visuma viss ir plānots tieši tā kā tam ir nepieciešams.
Manā gadījumā tas bija parbaudījums gan fiziskajam, gan prātam, gan arī garīgajam.
Kopumā bija jānoiet ar kājām 160 km, vidēji 10 km dienā dažās 20 km dažās 7 km.
Nepālas kalnos elektrība ir ļoti vārga, nav ne internets reti kur ir TV, diezgan liela nabadzība tā dēvētu cilvēki ar matereālo dzīves skatījumu, taču ikvienā var redzēt gaismu kura spīd no iekšas, patiesu smaidu un prieku.
Cilvēki un dzīvnieki ir mierā un harmonijā, suņi ceļu malā neuzbrūk, vistas skrien pa ielām, govis, ēzeļi un visi pārējie vēro dzīvi savām acīm, bez prāta iejaukšanās. Un dziļi galvā man ir troksnis jau dažas dienas kas cenšās meklēt un interpretēt atrašanās vietu un notikumus.
Pēc pirmās dienas pārgājiena, prāts ir galīgi pakāries, smagi salijām ir auksti, nav spēka neko padarīt un prāts kliedz, jāiet prom, jāiet atpakaļ, jāpārtrauc, un šis troksnis manā galvā vel vairāk nogurdināja mani, līdz ar to saslimu.
Tad bija jāliek lietā otrais pārbaudījums meditācija meditēju dažas stundas naktī, visa apaukstēšanās pārgāja, taču notika kas ļoti interesants atvērās Lotusa zieds, vai arī kroņa čakra, vai izpratne nosaukumi ir dažādi.
Un uz 1 sekundi es redzēju visu nākotni kas notiktu kā notiktu ja es veiktu sīkas izmaiņas savā sēdēšanā, vai visu mantu novietojumos kas ir apkārt, ja es pakustinātu telefonu kā izmainītos visi nākotnes notikumi, un šajā 1 sekundē, apmēram 100 sakritības izskrēja cauri, no šāda domu ātruma man smadzenes drausmīgi iesāpējās un uzreiz pazuda viss, bet biju izbrīnīts, un uzradās izpratne, ka cilvēki, guru vai Dievi ar šādu apziņas stadīju dzīvo patstāvīgi un visas nākotnes iespējas un pareģošana ir acīm redzama, un izprotama atliek vien izvēlēties kādu nākotni mēs vēlētos un kā to izdarīt.
Arī pēc šīs meditācijas iegāju nesaprotamā transa stāvoklī un īpaši neko neatceros uz nākošajām 10 dienām. Jo prātā bija neparasts klusums un miers.
Kalnos mīt neparasts miers, ja mēs nesteidzamies, esam brīvi mēs spējam to saskatīt, ja mums nav uzliktas prāta briles mēs spējam to izbaudīt.
Atgriežoties atpakaļ Latvijā, mentālie trokšņi, fiziskie trokšņi, problēmu trokšņi sāka meklēt savu ceļu manā prāta, taču kalnu miers vienmēr paliek tagad sirdī, un ar to pietiek lai saglabātu šo mieru arī pastāvīgi.
Šis brauciens bija pārbaudījums kurā pārbauda tavu prātu, fizisko gatavību, un meditācija!
Atpakaļ ceļa nav un 20 dienas esi kalnos! Mācies! Pierādi ka esi spēcīgāks par prātu kurš tikai trokšņos un par ķermeni kurš nespēj! Jo mēs ikviens spējam visu! Ir tikai prāts kurš cenšās atturēt.
