preloader
blog-image

Visu ko mēs meklēsim mēs atradīsim

  •  7108    
  •  16    
  •  104    
  • Author : Matt & Enrico Channeling   
  • Published :

Visu ko mēs meklēsim mēs atradīsim, visu ko mēs vēlēsimies pieredzēt mēs pieredzēsim, visu ko mēs raksim mēs izraksim....Ir jau pagājis Ilgs laiks kopš tas channelings un visādas pieredzes, kā agrāk tā joprojām, rodas jautājums - Kāpēc?

Man ļoti patik Enrico Pēdējā channelingā teica - Dzīve kurā mēs esam, pieredzes kuras mēs pieredzam, mums palīdz pašiem sev atgriesties pie sevis. Dzīve ir kā spogulis kā vadīklis tam lai tu atgriezstos no kurienes esi nācis. Tā tas ir uzbūvēts, un jebkas ko tu pieredzi, un pieredzēsi, raksi, izraksi un meklēsi, tu lēnām atradisī pats tikai sevi.

Vai Caur ciešanām, vai caur prieku un laimi, vai caur grūtībām smagumu.


Un channelingojot pēdējās reizes Andromēdu, Plejādīju, un cipīšus, un militārās bāzes, un vēl sazin ko... Sapratne - Visā visumā viss kaut kas notiek, viss visums nav taisīts mieram, tas ir taisīts notikumiem, darbībām, šis visums ir taisīts lai varētu paņemt savas lāpstas, savus kompasus, savu ceļojuma somu, un doties visos virzienos. Rakšanas maratons, skriešanas maratons, domu maratons, meklēšanas maratons var sākties atnākot šeit. Un kā tu to dari tas ir no tevis paša atkarīgs, tā kā tu vēlies, tur kur tu vēlies, un kāpēc tu vēlies.

Cilvēki vaicā, kapēc ir ciešanas? - Tāpēc ka viņas tev rāda atpakaļ ceļu, viņas tev cenšās parādīt un aizvest tevi atpakaļ turp no kurienes tu nāci, apziņas no tās kas tu esi, gaisma un mīlestība kas esi.
 Kāpēc vēlies un ej ciest, ja tava patiesā būtība ir svētlaimē un mīlestība, tieši tur kurp tu vēlies nonākt.


Cilvēki meklē prakses, grāmatas, atbildes, - Kas tur notieik, kas notiek tur kur es nezinu, kas notiek kāpēc es nezinu? - Prātā nemiers rodas un cenšās saprast, prātā nemiers rodas kas cenšās saprast kā tālāk rakt. Kā tālāk sev pāri darīt. Kā tālāk sevi apgrūtināt.

Nav nozīmes, vai zeme ir bijusi apaļa vai kantaina vai plakana, vai iedobja, tā joprojām ir tava zeme, tās joprojām ir tavas mājas, un meklēšana vai jau pašsaprotamā vēlreiz pašsaprašanas mēģinājums atkal ved tevi prom no sevis, jo iekšā ir tiekmse kas vēlas vēl nedaudz parakat, nu vēl nedaudz.

Nav atbildes, nav jautājuma, nav jautātājs, nav atbildētājs, ir vēlme pieredzēt, atbildi, ir vēlme pieredzēt jautājumu, ir vēlme pieredzēt sevi šādā formā, vai es esmu jautātājs, vai atbildētājs... Vai es esmu racējs, vai es esmu izracējs, vai es esmu meklējis vai jau atradis, tās ir nenosacījuma pieredzes tevī pašā.

Nevajg mukt no sevis meklējot saprašanu kā tur īsti ir... kur man jārok, kur man jāiet, kāpēc man sāp, kāpēc man neveicās.... Pārstāj...


Tie visi ir trokšņi, kārdinājumi, vēlmes, nemieri, un ved prom no sevis...
Apzinies sevi un jūti kā ikmirkli tu un šis visums piedzimst no jauna, tu un ši visums uzplaukst no jauna. Katra ieelpa katrs tavs sirdspukst izveido šo visumu no jauna. Paliek tas nemiers, tas kārdinājums sevī, un nesaprašana, - Jāa... Bet kāpēec.... Kur man rakt? Ko man darīt, kāpēc? Kas būs pēctam, kas bija pirmstam, kā ir tur, utt..
Stop...
Atgriezies pie sevis... Tu esi šis visums kas uzplaukst, šis nemiers kas virmo, šī degsme, un šī prāta mašinērīja kas bez lāpstas nespēj...


Ja tevī rodas vēlme, meklēt, tu to pieredzēsi, un atradīsi to ko meklēji.
Ja tevī rodas vēlme justies nabadzīgam, tu arī pieredzēsi šo nabadzīgumu,
Ja tevī rodas vēlme meklēt, saprast neizskaidrojamo, tu pieredzēsi gan saprašanu, gan neizskaidrojamo. Apziņai nav robežu, tā atradīs kā tev šo tevis pieredzi izgaismot, un iegūt.

Bet tur tevī mīt tā gaisma, tā apziņas klāt esamība, ka arī visā šajā pieredzēs pārbagātībā, mīt ka ir kas vairāk. Jo vairāk mēs rokam jo vairāk mēs saprotam, ka tas nav tas ko vēlējos izrakt...
Jo vairāk mēs lasām, jo vairāk mēs saprotam ka tas nebija tas ko vēlējos izlasīt.

Pieredze ir pašizvēle, pieredze ir paš nemiers, un apziņa dos tev visas iespējas šo pieredzi pieredzēt... Vai tu esi vēlējies būt garīgs, pieredzi garīgumu savā patiesā izpausmes veidā.
Ja tu vēlējies būt rēals, pieredzi rēalismu savā patiesā būtību krāsā.
Ja tu vēlējies zināt savu iepriekšējo dzīvi, apziņa to uzīmēs,
Ja tu vēlējies ticēt ka nākotne būs skaista, apziņa to uzīmēs...


Meklēsi un meklēsi kamēr nonāksi pie sevis no jauna. Atdzimis no jauna. Apziņa kas pašpieredz pati sevi, meklējot sevi. Tā apziņa tepat ir, tā nav jāmeklē, tā pati jūt sevi, un tu to jūti. Kad pārstāsi meklēt, kad pārstāsi skriet, tā sāks plaukt. Kad pārstāsi rakt, tā pati uzziedēs, kad pārstāsi meklēt atbildes tās pašas atradīsies.


Tā vienmēr ir tev klāt,, un ļauj tev izpausties šajā  visumā, ļauj tev būt.. Tevi pieņemoša vienalga kādās krāsās spīdi, vienmēr mīloša, un ļauj tev pieredzēt šo visumu tā kā tu pats to vēlies.

 


  I like it

Add your comment: