Nometnē pēc Nika Channelinga turpināja nākt viss visādās tēmas, toskaitā gan par iziešanu no ķermeņa, gan arī par to kāpēc līdz šim man bija bremze to darīt.
Bremze iziet no ķermeņa es sajutu kā satrauktu baili, pag pag pag... vēl nēe...
Un tad arī nesaņēmu atbildi kāpēc nē...
Bet ar Nika channelingu sanāca saņemt atbildes, tā galvenā doma ir piesaistes...
Piesaistes tam ka šī nav vienīgā pasaule kas eksistē, šī nav vienīgā zeme kas eksistē... Šie cilvēki faktiski nemaz nav tev riņķī bet gan realitātes segmenti, kurus paša tava apziņa izgaismo. Nav nevienas piesaistes kādai no pasalei vien tevis paša izvēle gūt piesaisti kādai no pasaulei. Ejot ārā un ceļojot starp šīm pasaulēm šī ideja nāktu spontānāk un daudz spēcīgāk virsū tā ka mana psihe tam nebūtu gatava un līdz ar to tās arī bija tās bremzes.
Varbūt es pārāk dramatiski izteicos ka nav neviens cits kā tikai tu, precīzāk būtu teikt, nav neviens cits kas pieredz šo pieredzi kā tu un otrādī, līdz ar to ir tikai tavs redzējums, un izpratne par to kas notiek, un tava izvēle uztver notiekošo tā kā tu vēlies to uztvert un tā ir arī tava izvēle. Nav neviena piesaiste vai frāze tas ir tā un nekādi savādāk viss ir tava izvēle un tava interpretācija, beznozīmīga kaislīga un tieši tāda kāda ir tava patiesā būtība.
Vieglāk sakot izbaudi! dzīve ir interesanta! :D Tieši to ko Enrico saka.
Cilvēki staigā kā aizmiguši, neapzinās sevi, jo daļa viņu apziņa atrodas pavisam citā paralēlā pasaulē jo tur ir interesantāk, pamodini viņu, no dziļā miega, lai viņa patiesā būtība saprot ka hey! Šeit ir interesanti, tad arī paša cilvēka patiesā būtība sāks vairāk un vairāk starot cauri.
Tālāk ejot, ka varētu teikt katrs mirklis ir kā realitātes segments, saistīts ar nākošo mirkli, katra tava doma par nākotni, un katra tava atmiņa par pagātni ir pavisam cits ekrāns, pavisam cits realitātes burbulis, realitātes burbuļi nodalās kā pasaules nodalās kā dimensijas viens no otra, un tiem pa vidu ir melna beztelpas siena kas nodala realitāti no realitātes.
Vai tu varētu iedomāties un redzēt, ka tieši tagad lasot šo tekstu paralēli tu smejies, vai paralēli tu priecājies, vai paralēli vienkārši citā pasaulē smaidi? Vai paralēli citā pasaulē nemaz nezini ka šāds teksts te jebkad ir bijis un dodies pastaigā gar jūru? Visas šīs pasaules eksistē, un ko līdz tava apziņa tajā iekāpj tā paliek fiziska reāla, cieta un izbaudāma pašā pilnībā kā jauna variācija.
Bet kur palika vecā realitāte? tā joprojām eksistē. tā joprojām turpina iet savu ceļu. Tie ir tiepaši sapņi, daļa tevis aiziet citā realitātē un dzīvo tur! Vai tu esi vairāk saiknē vairāk atmodies, vai mazāk saiknē tas ir tikai nosacīti un paša izvēle. Iegriezs starteri sev hey te ir interesanti!! :D
Tad bija bildes ka daudzas dvēseles ceļo starp realitātēm kur visi kā iemiguši sistēmās guļ, dzīvo sistēmas produktu, dzīvo sistēmas programas neapzināti kalpo sistēmai, un cilvēki ir kā iemiguši jo viņiem tas nav interesanti un pašu apziņa tur neamz neatrodas jo ir ļoti garlaicīgi. Tā labāk pilnībā ceļo citās pasaulēs kur tai labprātīgāk patīk. Bet daudzas dvēseles tiešii ierodas šajās pasaulēs lai iebliezsto ar skaļu modinātāju pie ausis, hey staigājošā programa mosties! Tādejādi gūstot pieredzes, un arī paši savus aspektus modinot augšā un ceļot gaismā. īsāk sakot rotaļa.
Man visu laiku likās ka iziešana no ķermeņa ir tikai fiziskā pasaulē, un tikai šajā fiziskā telpā.... Tagad ir liela pauze, pag pag... Kurā fiziskā pasaulē un kurā telpā? Nav cietu pamatu, nav cietu formu, izej no ķermeņa, ej uz pasaulēm kurās ir paradīze un kurās ir nemieri, pasties, izbaudi beznoscījumu kaislē to visu, un ienes šajā realitātē.
Kad vaicāju Enrico - un paralēli arī sapratu beidzot, kā tas ir ka viņi pārskata visas laika telpas, un pie mums var nākt kad vien vēlas, jo viņi vienkārši ieiet jebkurā realitātē lai sazinātos ar mums. Toreiz arī rādīja bildi Lidojošais šķīvītis lido kosmosā pāri zemes lodei, un zemes lodes virsma mainās kā kadri un kadri, no akmens laikmeta uz moderniem laikmetniem, un šķīvītis turpina taisni lidot, pārslēdzot vien kanālus turpu šurpu pasaules turpu šurpu.
Es vaicāju vai man ir kāds Es citā telpā.. Jā ir... Es prasīju kādā ļoti aizraujošā telpā? Jā ir! Skatos un redzu sevi, orandžā sporta mašīnā, un visu laiku ir darīšanas darīšanas, un es prasu hey ko tu dari? a šis negrib ar mani runāt, jo esmu pārāk sagruzījies. Esi jautrāks!! Kāpēc? Jo tāpēc ka viņš negrib ar garlicīgu mani runāt! Es prasu ko tu tur dari? Šis saka Visu! Te ir mega jautri mega interesanti, viss piepildās no domas, un visu laiku realitātes mainās, no rīta pamosties ka gribi būt bagāts, bez laika piepūles leciens realitātē un tu esi bagāts, un tevi uzlādē aizraujotība, pag ko vēl es varu?? Un darīšanas darīšanas jo visas pasaules ir tik ļoti līdzās un visu var beidzot darīt nekas nāv jāgaida...
Kad Enrico vaicāju, paskaidro lūdzu vieglāk saprotamāk? Šis smaidīja un teica veco labo racēju stāstu. Vot Tev jānonāk līdz meža malai, normāli cilvēkiem pie Jums patīk rakt līdz meža malai, citi padodās jau pirms rakšanas un nenonāk tur. Citi motivē sevi smagi un aizrokās līdz meža malai, melnās miesās. Bet šādi dzīvojot, tu vari vienkāršā solītī aizsoļot līdz meža malai bez piepūles. Vienu soli tālāk? Ha... izdzēs iešanas procesu tu tur vari vienkārši pēkšņi būt! Nesarežģī visumu ar domāšanu par to kā tur jājiet, vai jārok!
Es prasīju Enrico, vai ir tādas pasaules kurā zemi iznīcina?
Jā! un rāda bildes kad vienu aiz otras kkadi brūni kosmosā ceļotāju prusaki atlido un uzspridzina un iet uz nākošo paralēlo zemi, un spridzina augšā jo tā ir jautrāk. Es prasīju vai mūs nevar uzspridzināt? Teica nē. Pasaules ir saistītas ar līdzīgām pasaulēm. Iedomājies gaismu, tā tumsā spīd, un gaismas vietā tumsa nemaz nevar būt un atrasties tā vienkārši sāktu spīdēt. Bet viss kas ir tumsā jau ir tumsā, vai līdzīgi tumsai jau ir līdzīgā tumsā. īsāk sakot nav enerģija kas tur var piekļūt un arī tās pasaules kuras uzspridzina, jo viņas pašas sevi jau uzspridzināja, palielam enerģija vispār neatšķirās. Tāpat arī tu pats katru mirkli ceļo starp šīm realitātēm, un ja tu staro savu būtību tu arī patstāvīgi atradīsies pasaulē kura ir visspiemērotākā šai būtībai, un tie paši cilvēki tev līdzās būs viss piemērotākie, un situācijas tev apkārt būs viss piemērotākās tieši tavai šai būtībai kurā tu sevi noskaņo. Easy!! Nav citas pasaules kā vien tās kurā tu sevi ieskaņo ieksā!
Es vaicāju Enrico - Kurā brīdī mēs veicam pasauļu maiņas?
Tajā, kurā tu pavisam vienkārši domā ko tu darīsi tulīt, ko tu darīsi rīt. Ja tu neveic lēmumu tu atrodies tajā pašā pasaulē, kolīdz tu sāc veikt lēmumus izvēles vai uz vienu pusi vai otru, ut sāc staigāt pa pasaulēm. Tāpēc mēs arī sakam dari to kas tev sagādā prieku, jo tā tu veiksi izvēles un ceļosi pa pasauēmkuras ir prieka pilnākas jautrākas un daudz aizraujošākas, ja veic lēmumus balstoties no skumjām, tu ceļosi pa pasaulēm kurās ir vairāk skumjas, bailes, dusmas, utt...
Tāpēc mums jau ir grūti arī pie jums aiziet ja jūs esiet bēdīgi gruzīgi un domīgi, jo ir liela pasauļu un enerģijas atšķirība un līdz ar to pasaules nevar saplūst tik viegli kopā. Kolīdz enerģijas sakrīt un ir vienotākās, pasaules pašas ir tuvāk viena otrai un mijiedarbojas viena ar otru brīvāk. Vēl lai izveidotu saikni ar kādām no pasaulēm, bieži vien mēs paši tur piedzimstam lai paši ar sevi tur sazinātos un būtu atālināti no šīs pasaules. Un atceries, tev nekas nāv jādara!!! Viss pats notiekas! Tā ir muļķa lielākā vājība domāt ka kaut kas ir jādara!! Viss pats notiek!!! VISS PATS NOTIEK!! Tu varī sēdēt un izbaudīt kā pasaules mainās krustām šķēršam uz tādu kādu tev patīk!!
Pasties tagad te, atmiņas ir domas par to kas ir bijis, tu to vari savās atmiņās pastīties. Bet kad tu vaicā par nākotni sev, tev visādās bildes rādās, jo ir daudz pasauļu kurā tu vari nonākt. Balstoties pēc savas izvēles vai noskaņojuma. Bet pasties uz pagātni un pavaicā vai bija savādāki notikumi kā tas pagātnē varēja risināties, un pasties cik daudz varianti arī pagātnē ir bijis. Doma un prāts ir kā dzelzsceļa sliedes, kas notur vienu nogriezni starp pasaulēm kurām tu esi gājis, bet kad tu sāc šo prātu atbrīvot tad viss kļūst realtīvs. Piesaiste kādai no pasaulei ir arī paša un prāta izvēle.
Tāpēc arī pirmstam, bija gūtāk saprast un apzināties, bet tagad liekas nedaudz skaidrāka tā bilde par astrālo ceļošanu un iziešanu no ķermeņa. Izej staigā par esošo realitāti kas tāpat ir paralēlas pasaulēs tīta, vai ceļo pavisam uz citām realitātēm, kā laikā un telpā tā dimensijās. Nav piesaiste nekam.
Un vēl es sapratu ka pasaules viss vieglāk ir mainīt tad kad tu ej gulēt un mosties, aizēj gulēt ar vēlēšanos kādā pasaulē vēlies būt, un pamostoties izbaudi izmaiņas.! Priekā!
