Kas paliek pāri kad visu noliek malā? Noliec malā savu vārdu, noliec malā savu profesiju. Noliec malā savu domu par ģimeni kas tev pieder vai kurā jūties piederīgs. Noliec malā savu maku, banku, bankas karti kurai jūti piederību vai svarīgumu.
Noliec malā savu izglītību, skolu un zināšanas par visu dzīvi vai šīm jomām...
Noliec malā savu amatu, profesīju vai šķietamo talantu kas tev pieder.
Noliec malā savas veiksmes un tajā pašā laikā arī neveiksmes kuras tev šķiet ir bijušas.
Noliec malā arī savas drēbes kuras tev šķiet skaistas vai vajadzīgas.
Noliec malā kalendāru laiku datumus.
Noliec malā domu ka esi cilvēks kas dzīvo uz zemes, un to ka mēs esam cilvēki kas kopā ar tevi šeit atrodas.
Noliec malā savus mērķus un domu par to kas ir jaizdara pēc brītiņa, laika, vai pēc gadiem.
Noliec malā nākotnes illūzījas un domas par nākotni kas jaizdara tikai uz šo mirkli.
Noliec malā domu par Dievu, eņģeļiem un būtnēm un jebkādu domu par garīgumu.
Kad visas prāta veidotās apstrakcijas ir noliktas malā, kas paliekās pāri?
Kad visas sienas kuras prāts ir mūrējis lai pats prāts būtu mierā ar šo -Es esmu šis, es šeit tagad zinu kas notiekās un zinu kas esmu, kad šīs sienas nojaucās paliek tu un tava patiesība. Kas ir šī patiesība?
Paliec tu... Bezkaislīgs nenoteiksmes vērojums, svēts pašpilnības stāvoklis kas esi tu.
Kā jūtās tava patesā būtība kad visi prāta mūri un apstrakcījas ir nojaukti?
