Īss tukšums!
Ir sasniegts daudz kas, bet tajā rodas atkal nekas.
Ir pieredzēts daudz kas, bet no tā atkal nav ko darīt.
Ir apēsts daudz kas, bet atkal gribās ēst.
Ir būts visur, bet atkal esmu mājās.
Vai kāds kuram nav vēlme kaut ko darīt ir kaut ko zaudējis?
Vai kāds kas ir daudz ko sasniedzis, patiesība ir kaut ko sasniedzis?
Vai kāds kas ir daudz ko ēdis patiesībā ir paēdis?
Vai ir kāds kas ir bijis visur, jebkur ir nonācis?
Cilvēks kurš ir labi paēdis sevi sauc par cilvēku kurš nav dzīvojis badā.
Bet vai cilvēks kurš katru dienu mīl ēst ir cilvēks kurš nedzīvo badā?
Cilvēks kurš daudz ko ir sasniedzis sevi nesauks par nabadzīgu.
Bet vai cilvēks kurš pēc lietām ir tiecies nav cilvēks kurš jūtas nabadzīgs?
Cilvēks kurš ir daudz ko pieredzējis lepotos ar pieredzēto un justos pilnvērtīgs.
Bet vai cilvēks kurš tiecas kaut ko pieredzēt lai justos pilnvērtīgs nav nepilnībā ievilts?
Cilvēks kurš apliecina savu mīlestību kādā....
Cilvēks kurš apliecina savas jūtās kādā...
Bet cilvēks kurš ir patiesi brīvs, netieksies pieredzēt, netieksies izzināt, netieksies paēst, netieksies sasniegt, jo viņā nav ne izsalkums ne nabadzība. Viņā ir miers un brīvība no visa ko prāts pavēl.
Mīlestība, miers, un dievišķais mostas īsā tukšumā, mirkli kurā nav ne bads, ne tieksme, ne doma par pilnveidošanos, ne tieksme pēc trūkuma aizpildīšanas.
