Ir ļoti būtiska atšķirība starp cilvēkiem kuri dzīvo, un kuri izdzīvo.
Pārsvarā cilvēka dzīve, sākas no bērnības, jo bērnībā tiek ielikti dziļākie pamati domāšanā, un bērnīmā bērna enerģījas lauki ir daudz atvērtāki, uz jebkuru aspektu.
Bērnam bērībā ir jāzin ka visa dzīve būs kā viņš to vēlēsies, un viss būs ko viņš vēlēsies, tāpēc arī mazi bērni bieži vien dabūn ko vēlas, un pat daudz vairāk, konfektes, mašīnītes, un daudz daudz vairāk.
Dēļ maziem bērniem pat ir labdarības un netikai tas. Jo viņu domu spēks ir daudz atvērtāks, jo enerģījas vel nav aizsistas ciet. Katrā ziņā, uz to var pavērot kā mainas apkārtne, tiklīdz bērns ievēlas kaut ko.
Faktiski mūsu visu dzīves, ir turpinājums tam ko mēs esam bērnībā ievēlējušies un vēlējušies, vai esam šaubijušies par kādu no izvēlēm. Un tagad mēs izdzīvosim līdz nāves brīdim, kad sapratīsim kurš bija labāks lēmus. Savukārt caur sapņiem, neapzināti mēs ļoti bieži redzēsim paralēlas dzīves, no lēmumiem kurus varējām pieņemt, jo tās dzīves eksistē tagad. Augsti gurū prot samainīties apziņās starp realitātēm, un dzīvot dzīvi ikvienā lēmumā kuru varēja pieņemt, vai tas bija kļūt par mehāniķi, vai programētāju, vai precēties ar šo sievieti, vai neprecēties vispār.
Paralizēts prāts ļoti bieži baidās izvēlēties kaut ko jo ir ļoti vāja ticība kaut kam vairāk, jo parasit bērnībā vecāki un skoltājas ir iemācijušas, ka ir viss tik ļoti sarežģīts un neiespējami, pat biznesa skolās māca cik biznes ir sarežģīts un neiespējams, un runā par kaut kādiem perfektiem biznesa piemēriem citiem, ar ko ikvienam no mums nav nekāda sakara.
Pareiz ceļš dzīvē, ir ievēlēties jebko, jo mēs esam dzimuši lai gūtu unikālas pieredzes, ar šo dimensīju, kā fizisko.
Ievēlies, un parasti paralizētām prātam, ir robežas, kad es to nevarēšu jo nemāku to, nemāku šito, nav naudas, ir naudas, krīze - jaunākā prāta paralizēs matrica,
Cilvēks iedomājas es gribu būt pasaules salvens mākslinieks. - Kāda vaina šādai domai? Kāpēc tu nevari tāds būt ja jebkāds cits cilvēks ir tāds bijis!??!??!?!?! Tu esi tieši tāds pats ka visi pārējie, un visi pārējie ir tādi paši kā tu.
IR resni mākslinieki, teivi, melni balti, lieli mazi, gudri stulbi, bagāti nabagi. Kur ir aspekts kas saka ka tu tāds nevari būt? Tos sauktu par pārāk gudriem cilvēkiem kuri spēj atrast iemeslu lai tāds nebūtu. Piem.
Es nevaru jo man nav nauda kontā... - Vai tev vajga naudu? tev vajg uzīmēt kaut ko un viss....!!! Sāc zīmēt.
Es nevaru jo man nav laiks! - Laiks kā tāds faktiski nēeksistē, jautājums ir vai tu tiešām to gribi!
Es nevaru jo man ir darbs! - Vai tu gribi būt kas vairāk, vai strādāt darbā? Un tev nav jāpamet darbs lai uzīmētu zīmējumu.
Paralizēts prāts vienmēr atradīs atrunas, varu pateikt tikai to no brīža kad sāksi noņemt robežas no prāta, viss kļūs daudz iespējamāks un iespējamāks, daudz reālāks, no brīža kad sāksies panākumi, katrs nākošais panākums būs rokas vēziena atālumā.
Tad jautājums ir - Ievēlies kaut ko! - Un nemeklē atrunas, bet dari to.
Vel labākas jaukākas idejas uzradīsies, no darīšanas, iespējas uzrodas no darīšanas.
Slinkums ir tikai sliktas enerģījas sekas, kad esi uzņēmis sliktas un negatīvas enerģījas.
Ignorē to, tiec sev pāri, un dari visu ko vēlies, ko gribi, un caur labsajūtu.
Enšteins teica - Man matemātika nepatīk un nepadodas.
Cilvēks kuram nepatīk matemātika, rada jaunus brīnumus matemātiskā izpratnē par pasauli.
Viņš arī teica - Dzīve sastāv no 10% teorijas un 90% fantāzijas.
Savukārt 10% teorijas uzradās tikai no fantāzijas.
Pietam Enšteins sajuka prātā 10 gadus jo saprata, ka viņš jau neko neatklāja, bet viņš radīja jaunus atklājumus, pasaules, un fizikas likumus. Pasaule mainījās tikai no viņa domām.
Tad tu tagad kas lasi, kāpēc tev dzīvot dzīvi kas tev nepatīk ja vari pat 1 gada laikā mainīt to tā ka maz neliksies, kājām gaisā apgriezst.
Nebaidies ievēlēties mērķi, vēlies vissaugstākos mērķus. Nevis bankas darbinieks, vēlies par bankas īpašnieku kļūt.
Nevis strādāt labi atalgotā darbā, bet būt ipašnieks labai firmai.
Nevis būt labs hokejists, bet lai piederētu visa hokeja līga.
