Aizvakar vai aiz aizvakar, vai reiz uz šīs planētas devāmies skatīties hokeju ar Aforismi par dzīvi domubiedriem.
Satiekoties, jau likās ļoti jocīgi, taču, braucot vienā mašīnā, sāka likties, ka iekšējā telpa sāk ļoti izplesties, jo vairāk ka visa apkārtējā realitāte sāk kļūt ļoti elastīga.
No sākuma bija enerģijas saspringums, un īsos vārdos aizrunājāmies par auto avārīju, un īsi pēc tam mašīnas acu priekšā saskrējās. Ikviena turpmākā doma piepildijās acu mirklī.
Radās pārdomas, nez kā ir, kad kādā nozīmīgā templī satiekas ļoti augstas būtnes?
Iekšējais kopējais enerģijas spēks ļoti stipri spēj modulēt apkārtējo pasauli.
Arī tajā pat naktī bija sapnis, kuru uzsākot, visas asās domas, kuras uzliesmoja uzreiz, piepildījās.
Nedaudz specifiskāk iedziļinoties.
Ja mēs spējam atteikties no jebkādas prāta domas, iegribas,un tieksmēm, mēs sākam attālināties no fiziskā plāna, un iedziļināties dziļi sevī, un no tās puses mums visa reālā dzīve sāk likties kā sapnis. Tajā brīdi mēs spējam sev uzdot jautājumu, Kas es esmu? Kāpēc es šo redzu? Kas ir šis viss? Tad, dziļi sevī atrodot sajūtu, kas veido sevi, un veido manu būtību.
Ja mēs spējam šajā būtībā uzturēties ilgāk un ilgāk, mēs spējam arī sākt modulēt visu apkārtējo vibrāciju līmeni, jo tie esam mēs paši, kas to patstāvīgi modulē, vai nu mēs to apzināmies vai nē.
Jo vairāk mēs iesaistamies domās par fizisko pasauli, ko darīt, kā būs, kas būs, mēs nodalamies no sevis un dzīvojam apkārtējo enerģiju pasauli.
Bet, ja mēs spējam radīt burvīgu notikumu, ir arī pieredzes pēc iemesls atgriezties fiziskā pasaulē un izbaudīt to.
