Kā sāka veidotiea cilvēka prāts? Daudzus tūkstošus gadus atpakaļ zemē ko mēs saucam par Indīju dzīvoja ļoti varētu teikt garīgi cilvēki, tie neizmantoja valodu lai sazinātos, viņi izmantoja telepātiju skaņas un enerģijas. Ar tām cilvēks cilvēkam varēja nodot sajūtas daudz pilnīgāk un emocionālāk pat bieži tā ka cilvēku vārdiem nav tas izskaidrojams, bet tu vienkārši zini. Viņi bija smaidīgi un ļoti gaiši cilvēki, varētu pat teikt būtnes. Pilsētaz un lauku apgabali bija tālāki un lai varētu uz tālākiem abgabaliem nodot ziņas viņi sāka izmantot simbolus, varētu teikt kā ļoti senu sanskriptu. Om, aum, shakti utt.. Katram bija simbols, un šie simboli palīdzēja ieiet tajā telepātiskā vēstijumā ko viens otram vēlējās nodot. Piemēram mīlestību, gaismas pasauli vai saikni uz kādu citu dimensīju.
Viņi arī veidoja mantras lai pastiprinātu kādu no enerģijām, mantras ir nenozīmīgu skaņu virknējums kas ieved telepātiskā saiknē ar kādu no enerģijām vai pasaulēm. Tās nebūt nebija lūgšanas bet gan enerģijas un skaņas kas palīdzēja pielāgoties tai pasaulei un enerģijai. Šīs mantras viņi sāka piedakstīt vārdos... om mani padme hum, ram do ho rindekjou, uc. Om ir rezonance kādā rezonē viss kosmos, ierozinējot šajā tonī mēs esam ar visumu kopā un pārējās skaņās pielāgo visumā kādu no enerģijām vai dimensījām.
Kad šīs mantras simbolus un skaņas sāka nodot tālākos apgabalos to skaitā eiropā. Cilvēki nesaprata kas tas ir. Tie prasīja kas tas ir... Viņiem teica tās ir mantras kas palīdzēs saplūst ar enerģijām un citām pasaulēm un gaismu. Kad cilvēki prasija un šī mantra? Tad atbildēja ka tā palīdzēs iegūt mieru. Un cilvēki tālākos apgabalos sāka veidot nozīmes jo tie nespēja izprast un iejet enerģijās, jo veidoja prātisku nozīmi nevis sajūtās.
Gadiem ejot cilvēki jau sāka mazāk saprast sajūtas un sāka vairāk veidot nozīmi. Šī ir tam un šitam, tā mantra dara to un šito u jādara tā un šitā, bet par lašu būtībuā atslābināties un ļauties sajūtām tika aizmirsts. Vēlāk jau cilvēki sāka burtiem un simboliem piešķirt nozīmi.... un vēlāk jau arī pašām pieredzēm centās dot nozīmi, laba vai slikta, liela maza u.c. Cikvēki ar prātu nozīmēm un nozīmes meklēšanu pavisam aizvēra ciet saikni ar kosmosu, gaismu un visumu. Un laikiem ejot arī visas senās zināšanas tika veidotas nozīmēs nevis pašā būtībā - ļauties atbrīvoties un sajust kā skaņa un enerģīja tevī veodi dzīvību, un ļauties šai dzīvībai jo tā ir beznosacījuma dzīvība un mīlestība. Bet prāts gribēja tam visam piešķirt nozīmi un prāts šādi sāka veidot pats savu evolūcīju un redzējumu. /Miera Māksla/ art-of-peace.info
