Cilvēka prāts veido programiņas. Cikvēka prāts un prāts netikai cilvēkam veido programas, programas kā sistēmas, ko darīt, kad darīt un kāpēc darīt. Gudrs prāts iesaista vēl citus cilvēkus un veido plašākas sistēmas, kad prāts ir pietiekoši gudrs tas smalki var izveidot notikumus nākotnē ejot sistemātiski soli pa solim zinot kas jaizdara. Prāts gan pats mācās gan citus māca darboties šajā pašā sistēmā.
Kad prāts saskarās ar neplānotiem notikumiem, tas sāk satraukties jo notiek kaut kas ārpus plāna ārpus programas, un prāts nesaprot. Es centos visu salikt pa plauktiem bet plaukts apgāzās... Kā? Kas viņu apgāza? Kurš? Prāts dzīvoja pēc programas ka cikvēki ir cēlušies no mērkaķiem, bet kad pats savā programā redzēs ka tā nav... prāts atkal satrauksies, kā, kāpēc ar nesaprašanu pac pret savu kontroles programu.
Prāts nevar saprast apziņu, jo pats prāts ir apziņas produkts. Prāts atrodas mūsu katrā apziņā un kad apziņa izdomā mainīt plānus, prāts kas jau bija izplānojis visu ejot gudri pēc sava mērķa apjūk... jo tikko jau bija, tikko ieguvu bet nav! Prāts pat var just ciešanas kā programas izgāšanās... bet apziņa iet citu ceļu.
Prāts centās būt gaišredzīgs un redzēt nākotni, ko līdz apziņa apzinājās nākotni tā izdomāja iet citu ceļu vēl nezināmu. Prāts gribēja gūt bagātibu bet ko līdz apziņa apzinājās bagātību tā vēlējās iet citu ceļu un prāts atkal skuma. Nav nozīmes ne tieksmei vēlmei ne rezultātam tas viss ir apziņā. Nav nekas ko tu būtu vēlējiez sasniedzis redzējis ko apziņa nebūtu jau iedomājusies.
Kad tu apzinies apziņu, tu apzinies ka patstāvigi atceries kas reiz jau bijis. Kas bijis ļoti sen, apziņa to tagad atcerās kad šķirsta pati savu apziņu. Arī mirklis tagad kad apzinies sevi jau ir pagātnē sen bijis. Kad apzinies pats sevi tu apzinies ka katrz šis mirklis ir no jauna un no jauna bet jau sen noticies. Apvienojoties ar apziņu šo katru mirkli veido pats no jauna un no jauna un no jauna kādu tu vēlies... Mirklis kad esi ar apziņu ir mirklis kad tu esi apziņa un ja pieļauj domu vai vēlmi būt savādāk tad apziņa pieļauj domu būt savādāk un visu sevi izmaina. Nav nekas ko būtu vēlējies ko apziņa nav vēlējusies. Bet ja prāts ņem virsroku tad cilvēks dzīvo programā un veido jaunas tieksmes domas rīcības programas un sistēmas veidojot jaunas un jauanas takas pa kuru iet darīt strādāt meklēt un meklēt.
Atbrīvo prātu no tieksmēm, vēlmēm un programām, sajūti kā apziņa elpo tevī un caur tevi katru mirkli! /Miera Māksla/
