Baltais ir beznozīmes..
Reiz Tu izmisumā vēlējies glābt glābjamo. Tev trīssimti tūkstoši sekoja. Tie cēla savus ķermeņus līdz tiem izsīka spēki. Tie cēla nepaklausīgus vīrus un sievas, cēla aizmigušus tēvus un mātes, skoloja bērnus, tie uzcēla tempļus, lai kliegtu uz vājo, tie mācījās dāvāt un sludināt, un pārējie cēlās tiem līdz un plaudēja, nezinot, ka pats palīdzētājs bez palīdzības stāv.. Tam joprojām baltais ir koši balts..un Alfa atvēra tam acis...
Raugi bērns, kas prātā kļuvis pieaudzis...raugi, daļa Tevis savu ķermeni ziedojusi pasaulei...krīti zemē, jo Tu joprojām neredzi, ka baltais caurspīdīgs un bez nozīmēs.
Pirms tu nāksi, Tev būs zināms..Visu savu spēku Tu iztērēsi tam, lai celtu citus, tam, lai nekad nenovecotu, tam, lai Tevi atpazīst viss cits izņemot Tevi pašu... Ieliec taču vēl to vienu pēdējo lietu, lai ierīce Tavās rokās Tev tavu vēsturi izstāstīt var un tad Tu zināsi visu..visu par to, kas Tavs ķermenis ir...bet es Tev saku, to, kas ir baltais Tu joprojām neredzēsi, jo Tu pats esi balts, Tu pats esi caurspīdīgs, Tu pats esi spējīgs, bet Tava ticība akā būs kritusi, tas nekas... Prātam saprotamais vienmēr šķitīs nesaprotams. Un Tu cīnīsies pats ar sevi..
Nu padodies taču... izglāb pats sevi...atlaid tos sievas, vīrus, mātes, tēvus un bērnus no baltā... atlaid pašu balto un palūko sevis caurspīdīgajā bezgalībā, jo tikai tur Tu noķersi bezgalību, kas zīdaiņa acīs vēl mirdz.. Un pats baltais pazudīs, kad melnais pārstās saukties melns, tad to caurspīdīgo ar acs redzēt spēs!
Celies un paskrien kādu gabaliņu savām kājām, tad cauri caurspīdīgajam.... krāsu šļakatas leks viena pēc otras, un vienai no tām nozīmes nekādas vairs...
L❤️
