Grāmata Dvēseles Mājas man ļāva izrakstīt vien dažas pieredzes...tās ko drīkstēju saukt skaļi, bet cik daudz ir to, kas nekad netiks rakstītas. Paldies jums, jo cauri pasaulēm runājot tik daudz mīļu cilvēku satikts un skauts❤️
Laila atnāca pie manis pirkstus virpinot gar savas sūri brūnās jaciņas apakšmalu, un klusi vaicāja..saki, vai es drīkstu, vai man Tu neatteiksi? Vai es drīkstu vēl reizi viņu sajust?
Cauri viņai raugoties es ieraudzīju līksmē smejošo, viļņainiem iesirmiem matiem un spoži brūnajām acīm viņu- Lailas mammu... viņa pastiepa roku..cauri viņas pirkstiem lija spoži zeltains lietus, ko viņa sniedza Lailai smejoties, šis zeltainais lietus tūliņ pārvērtās par smiltīm Lailas rokās viņas bērna dienās, kad viņa ar māti rāpojot jūras krastā bēra ar rokām izraktajās alās, kurās Laila nupat bija salējusi ūdeni. Mimm, Tu atceries?
Laila jautāja...Mim, vai Tev sāp? Un mamma uzreiz pārtapa sievietē bez matiem, pelēkām lūpām un dziestošu acu skatienu...Es jūtu Tevi bērniņ, ..
Sasodītais vēzis, Laila iebļāvās....nespēju jautāt vairs ne vārda. Ko lai es daru, mimm?
Paņem savu Ati (vīru) klēpī un nelaid vaļā, nesaki ne vārda par to, ka negribi viņu. Viņš taču vienu dienu arī nebūs. Un ja nu Tu to piedzīvosi?
Atlaid bērniņ pati sevi arī, atlaid pavisam, lai nāk kas nākdams un iet, kas iedams.
bērniņ...mīlēt bezgalīgi, Tu tā proti...bet Tu mani palaid gan... un viņa izgaismojās dienā, kurā Laila viņu atceras visskaistāko. Ar zilo somiņu un augstpapēžu kurpēm, kad pirmo reizi mamma gatavojās Lailas vecāku sapulcei, viņa priecājās kā svinētu svētkus lepnumā nezinot kādus podus uz priekšu vēl savā stāstā rakstīs Laila...cik bieži viņa kliegs spilvenā uz mammu- es ienīstu..un mīlu reizē...
Nē...Es Tevi mīlu mimii, tikai mīlu un vairāk neko!
Šī ir viena no simtajām sarunām starp pasaulēm runājot, un neskaitāmā no tām, kas apliecina to, ka mīlēt vajag tūlīt, glāstīt tūlīt, turēt un skaut tūlīt tā, lai mirkļos, kad mīlestība mūžīga, tā nekad nebeidzas.
Dzīvot vajag tūlīt un priecāties tūlīt.
Vai Tev kas kaiš? Tad atrodi to, ko šeit ienest nāci, jo Ak kungs, cik svēta ir dzīvība Tavējā!
Mīlu astotniekā..❤️
L
