Aizmidzis, saņemot pārmetumus Tu viņam pieprasīji paskaidrojumus..
Mostoties Tu klusēji un redzēji viņa troksnī trūkumu pašam pie sevis. Tu iemīlēji viņu vēl vairāk.
Aizmidzis Tu redzēji pasauli ciešanu pilnu..
Mostoties Tu ieraudzīji to pilnīgu.
Aizmidzis Tu nesi smagu mugursomu uz pleciem, kuras saturs nebija nekas cits kā svins un akmeņi.. Tu redzēji grūtību kalnus..
Mostoties Tu skaļi smējies par to, ko aizmidzis redzēji grūtu.
Aizmidzis Tu nosauci sevi vārdā..
Mostoties Tevi nespēja definēt neviens vārds.
Aizmidzis Tu mīlestības vārdā kriti un cēlies..
Mostoties mīlestība caur Tevi plūda vienmērīgā mierā pie ikkatra ko redzēji savu acu priekšā.
Aizmidzis citu uzliktās patiesības Tu pieņēmi kā savas..
Mostoties Tu kļuvi brīvs.
Aizmidzis Tu gaidīji, kad būsi gana gatavs, lai dotos pretī savam sapnim..
Mostoties Tu izdzīvoji sapni savējo.
Mosties draudziņ, izdzīvo sapni savējo. Es Tevi jau izsapņojis esmu!
L❤️
