Satikšanos iekš sevis nevar izstāstīt, to var tikai pieredzēt, tāpat kā mīlēt nevar iemācīties, jo tas jau ir iekš Tevis, Tu to patiesi zini un aizmirstot mācies laipnību, lai pieskārtos savai sirdij.
Piedzimstot Tavai dvēselei piešķīra apvalku, lodi iekš kuras Tu atšķir sevi no cita. Iekš šīs lodes Tavā mētelī sāka augt kristāli, uz Taviem kauliem, līdz dienā, kad devies prom, lidojoša zīda spalva pāršķēla lodi, lai Tu iekristu tajā, kas neatšķir Tevi no cita.
Tu apvienojies un kļuvi VISS VIENS.
Iekš lodes Tava Apziņa modās tad, kad miera mirkļos zīda spalva noglāstīja Tev sirdi un atgādināja to, kas ir iekš un ārpus Tevis.
Tu pašķīdi mīlestībā un apzinājies, ka ļauži, kas sit pa Tavām krūtīm un smejas ir dvēseles, kas Tevi mīl vairāk kā tās, kas ir līdzās netraucējot. Tu rāvies un meklēji izeju no lodes un atradi to sēžot pašā centrā lūkojoties iekš savas sirds. Šī mīlestība no nekā radīja VISU.
