No kurienes izskan vārdi- viņš man liek justies slikti..viņa man liek justies mazvērtīgi, viņa dēļ es jūtos pazemota, ...man skauž, man besī, mana pasaule grūst ikreiz, kad redzu, ka viņiem ir un man nav, ikreiz, kad es cenšos, bet man nesanāk, bet viņiem viss iet no rokas. ?
Kas Tu esi? Vai Tu viņus redzi, ja Tevis nav?
Skaudība uzrodas salīdzināšanas un vērtējuma situācijās, tā ir ārējā pasaule, jā- tā arī ir dzīva, bet pieredzēt Tu nāci caur sevi. Cik daudz laika Tu pavadi lūkojoties kā dzīvo citi, analizējot viņu paveikto?
Skaudība ar pašvērtējumu dodas roku rokā, tās apmēri atbild par to, cik sakārtota pašapziņa Tev ir, un vai Tu spēj dzīvi pieredzēt pasauli caur sevi.
Pašvērtības celšanai diemžēl cilvēks liek pats sev šķēršļus- bailēs nomainīt darba vietu, pazaudēt statusu, draugus , tas sevi turpina pārliecināt arī par to, ka vingrot nevajag, jo ehh, labāk jau tāpat nebūs un tt. Skaudības dēļ cilvēks piesavinās lietas, pat cilvēkus, draugus, ko sauc par saviem bailēs atkal sajust sevī nenobriedušu pašvērtību. Skaudību iekš sevis esi ielaidis Tu pats, Tev skatīt, ko ar to darīsi,.. skati skaidri.
Ko Tu esi darījis, lai saņemtu dāvanas, ko Tu esi darījis, lai Tevi mīlētu un cienītu?
Lai sasniegtu vēlamo nāksies darīt..varbūt tas būs grūti, varbūt pat sāpēs, visticamāk Tev neatliks laika arī vērot citu dzīves un salīdzināt.
Cilvēkbērn , atmet savu lepnību un skaudību, VIŅŠ radīja oriģinālus, ne kopijas, VIŅŠ ielēja mīlestību katrā Tavā šūnā. Tu nevari nezināt kā mīlēt, jo Tu pats mīlestība esi!
Viņi runās un turēs Tevi par sevi pašu, un redzot Tevi, viņi redzēs paši sevi. Aklos vadīs caur sāpju ceļu, plēšot tiem locītavas un kaulus, un tiem, kam acis atdarītas dāvās milzu gaismas platmali, ejot pa taku, kurai sākuma un beigu nav, katrs tā solis būs no jauna.
Vesels prāts nestrīdas sevī par otru. Tas pazīst rozes unikālo smaržu, apbrīno kliņģerītes gudrību, un priecājas redzot kautrās neaizmirstulītes skaistumu.
Redzi skaidri pasauli savējo ❤️
Mīlestībā,
Linda
